Institūta vēsture
Home ] Up ] [ Institūta vēsture ] Kontakti ] UZT parks ]

 

 

 


ULBROKAS ZINĀTNES CENTRA VĒSTURE (1960-2000)

 Mehanizācija-zinātnes apakšnozare lauksaimniecībā

Jakovs Pankovs, Dr.inž. 

            50.gadu beigās un 60.gadu sākumā, sakarā ar lielsaimniecību-kolhozu, sovhozu un izmēģinājumu saimniecību veidošanu un lauksaimniecības ražošanas efektivitātes celšanu bija nepieciešams paplašināt kompleksus zinātniskos pētījumus par mehanizācijas un elektrifikācijas problēmu risināšanu un rezultātu ieviešanu ražošanā.

            Līdz Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas ZP institūta dibināšanas gadam (1960.g.) dažus zinātniskus pētījumus par laukkopības procesu mehanizāciju un tehnoloģijām  veica Latvijas Zemkopības ZP institūtā, bet par lopkopības fermu mehanizācijas problēmām - Latvijas Lopkopības un veterinārijas ZP institūtā. Šo institūtu struktūrās bija attiecīgas tehnoloģiskās mehanizācijas nodaļas ar nelielu darbinieku skaitu - katrā 5  darbinieki. Pie tam šīs nodaļas nebija nodrošinātas ar zinātniski tehniskām bāzēm, kas neļāva veikt kompleksus zinātniskās-pētniecības darbus un to rezultātu ieviešanu ražošanā.

            Daļēji pētniecības darbus par elektrifikācijas un mehanizācijas jautājumiem veica arī LLA Mehanizācijas fakultātes mācību spēki un aspiranti.

            Šo trūkumu novēršanai arī tika dibināts Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas ZP institūts, kuram  galvenie zinātniskās pētniecības darba virzieni bija noteikti: laukkultūru audzēšanas un novākšanas mehanizācija; lopbarības ražošanas un sagatavošanas mehanizācija; lopkopības fermu mehanizācija un projektēšana; mašīnu traktoru parka racionāla ekspluatācija un remonts; ražošanas procesu elektrifikācija un automatizācija; zinātnes sasniegumu un pirmrindas pieredzes propaganda un ieviešana ražošanā.

Institūta zinātniskā darbība praktiski sākās 1960.g. septembrī, izveidojot sekojošu struktūru:

1. Administrācija.

2. Laukkopības mehanizācijas nodaļa ar:

                  rušināmkultūru  audzēšanas laboratoriju;

                  lopbarības sagatavošanas laboratoriju.

3. Lopkopības mehanizācijas nodaļa ar mašīnu izmēģināšanas laboratoriju.

4. Mašīnu-traktora parka ekspluatācijas nodaļa.

5. Konstruktoru nodaļa.

6. Propagandas un ieviešanas nodaļa.

7. Materiālu izmēģināšanas un mērīšanas laboratorija. 

            Šāda institūta struktūra  ar nelielām izmaiņām pastāvēja līdz 1969.gadam. 1969.gadā, paplašinoties risināmo problēmu lokam, pieaugot darbinieku skaitam un finansējumam, struktūra tika pilnveidota izveidojot jaunas patstāvīgas laboratorijas un nodaļas un tā bija šāda: 

  1. Administrācija.

  2. Augkopības mehanizācijas laboratorija.

  3. Lauku mēslošanas laboratorija.

  4. Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorija.

  5. Kartupeļu ražošanas laboratorija.

  6. Liellopu fermu mehanizācijas laboratorija.

  7. Cūku fermas mehanizācijas laboratorija.

  8. Mašīnu izmantošanas laboratorija.

  9. Mašīnu tehniskās apkopes laboratorija.

10. Lauksaimniecības procesu elektroautomatizācijas laboratorija.

11. Mašīnu sistēmas laboratorija.

12. Zinātniski tehniskās informācijas un izgudrojumu nodaļa.

13. Konstruktoru nodaļa.

14. Eksperimentālās  ražošanas un tehniskās apkopes nodaļa.

15. Perspektīvās projektēšanas nodaļa.

            1969.gadā institūtā strādāja 95 darbinieki, tajā skaitā 56 zinātniskie un tehniskie, bet 1986.gadā 133 darbinieki, tajā skaitā 73 zinātniskie un tehniskie.

            Šāda institūta struktūra kopā ar Eksperimentālo mašīnbūves darbnīcu (EMD) deva iespēju kompleksi un operatīvi risināt lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas problēmas, sākot no pētniecības darbiem līdz mehanizācijas līdzekļu (mašīnu, iekārtu, projektu) izstrādāšanai, izgatavošanai un ieviešanai ražošanā, kā arī operatīvi sniegt attiecīgo informāciju un palīdzību saimniecībām un citām organizācijām zinātnes sasniegumu, jaunu tehnoloģiju un mašīnu izmantošanā. Augšminēta institūta struktūra pastāvēja līdz 1993.g..

            1993.g. pamatojoties uz Latvijas republikas likuma “ Par zinātnisko darbību”, un 1993 .g. 14. februāra LR Lauksaimniecības ministrijas  Pavēli Nr. 62. “ Par Valsts zinātniskās pētniecības institūta “Agme” reorganizāciju” institūts tika izveidots Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts kā pastāvīga zinātniskā iestāde ar sekojošu struktūru: 

            1. Administrācija (direktori A.Dambergs (1993-1994), E.Matisāns (1995-1997).

            2. Saimniecības daļa (vadītāja T.Pavloviča).

            3. Augkopības mehanizācijas laboratorija (vadītājs A.Vilde).

            4. Lauksaimniecības mašīnbūves koordinācijas nodaļa (vadītājs  E.Lāčgalvis).

            5. Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorija (vadītājs J.Pankovs).

            6. Lopkopības fermu mehanizācijas laboratorija (vadītājs     A.Ilsters).

            7. Tehnisko kultūru laboratorija (vadītājs V.Ustinovs).

            8. Enerģētikas un automatizācijas nodaļa (vadītājs A.Šķēle).

            9. Mašīnu-traktoru parka ekspluatācijas nodaļa (vadītājs A.Aizpurvs).

           10.Zemnieku saimniecību projektēšanas grupa (vadītājs K.Jāņkalns).

           11.Zinātniski-tehniskās informācijas nodaļa (vadītājs J.Morītis).

           12.Konstruktoru nodaļa (vadītājs U.Pinnis). 

            Sakarā ar LLMEZP institūta pārveidošanu par LLU Tehniskās fakultātes Ulbrokas Zinātnes centru un zinātnisko darbu plānošanu uz  grantu-projektu sistēmu no 1998 .g. tā struktūra ir sekojoša:

1. Administrācija (direktors D.Viesturs).

2. Saimniecības daļa (vadītāja T.Pauloviča).

3. Pētījumu apkalpojoša daļa (vadītājs H.Kurzemnieks).

4. Grants (projekts) 96.0161 “Laukaugu audzēšanas, novākšanas un glabāšanas tehnoloģiju pētījumi un tehnikas pilnveidošana ar mērķi samazināt produkcijas izmaksas un nodrošināt kvalitāti”. (vadītājs D.Viesturs).

5. Grants (projekts) 96.0162 “Laukkopības izmantojamās tehnikas resursu, struktūras un nolietošanas pētījumi priekšlikumu  izstrādāšanai servisa sistēmas attīstībai pagastos (vadītājs E.Lāčgalvis).

6.  Grants (projekts) 96.0163 “Videi draudzīgu, energotaupošu un darbietilpību samazinošu tehnoloģiju izstrādāšana ar mērķi samazināt produkciju pašizmaksu un nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošu produkcijas kvalitāti liellopu fermās, cūku fermās” (vadītājs E.Matisāns).

7.  Grants (projekts) 96.0164 “tehnisko kultūru un dārzeņu  audzēšanas, novākšanas un apstrādes tehnoloģiju izstrādāšana un pilnveidošana lētas un kvalitatīvas produkcijas ražošanai” (vadītājs S. Ivanovs).

8.  Grants (projekts) 96.0165 “Pētījumi zemkopības mehānikā, nolūkā pilnveidot tehnoloģiskos procesus, mašīnas un to darbīgās daļas, ietaupot enerģiju” (vadītājs A.Vilde).

9.  Grants (projekts) 96.0167 “Lauksaimniecībā pielietojamo enerģētisko iekārtu un tehnoloģiju energoefektivitātes pētījumi un energoekonomijas priekšlikumu izstrāde” (vadītājs A.Šķēle).

10. Grants (projekts) 98.0878 “Pētījumi par augļu-ogu dārzos veicāmo stādīšanas, kopšanas darbu mehanizētām tehnoloģijām un to realizāciju (vadītājs E.Lāčgalvis).

 Kopā darbinieku skaits 35, tajā skaitā 19 zinātniskie.

 Laukkopības mehanizācija

Arvīds Vilde, profesors, Dr.h.inž.

            Pētījumu veikšanai, jaunu risinājumu izstrādei un ieviešanai, laukkopības mehanizācijā  institūta darbības sākumā 1960.gada septembrī tika izveidota laukkopības mehanizācijas nodaļa. Par tās vadītāju kļuva A. Vilde. Institūtam paplašinoties, nodaļas ietvaros izveidojās  specializētas laboratorijas, kas vēlākos gados kļuva par patstāvīgām  struktūrvienībām. Vadoties no lauksaimniecības vajadzībām un Lauksaimniecības ministrijas uzdevumiem, nodaļas darba tematika bija ļoti plaša. Tā  aptvēra  praktiski gandrīz visas laukkopības nozares. Līdz ar to katram darbiniekam nācās vienlaicīgi strādāt vairāku tēmu risināšanā. Tas nedeva iespēju veikt visu risinājamo jautājumu dziļu izpēti, bet ieteikumu izstrādē un pamatošanā vairumā gadījumu vajadzēja balstīties galvenokārt uz praktisko pieredzi, labāko risinājumu analīzi, vienkāršotiem aprēķiniem un teorētiskiem apsvērumiem.

            Laukkopības mehanizācijas nodaļā, vēlāk attiecīgās laboratorijās 40 gadu gājumā nācies strādāt pie 17 tematiskiem virzieniem, par kuriem ir konspektīvs tālākais apraksts. Plašākai informācijai dotas publicēto darbu norādes par konkrēto jautājumu.

            Cukurbiešu audzēšanas mehanizācija. "Racionālas tehnoloģijas un mašīnu sistēmas izstrāde cukurbiešu audzēšanai Latvijas apstākļos"bija pirmā Laukkopības mehanizācijas nodaļas pētniecības tēma. Šīs problēmas pētījumu pirmais etaps ilga no 1960. līdz 1970.gadam, kad tēmu slēdza ar ieceri pārtraukt cukurbiešu audzēšanu Latvijā.

            Tomēr nodaļas darbs šinī virzienā netika pilnīgi pārtraukts, bet neoficiāli vairāk vai mazāk turpināts citu tēmu ietvaros (2.etaps), līdz 1990.gadā sakarā ar cukura apgādes grūtībām pētījumus šinī jomā pēc līguma ar Lauksaimniecības ministriju atjaunoja (3.etaps).

            1992.-1996. g. pētījumi turpināti divu grantu tēmu: "Cukurbiešu ražošanas kompleksā mehanizācija ar minimālu darba un līdzekļu izlietojumu" ietvaros. Arī pēdējos gados pētījumi tiek turpināti citu grantu tēmu ietvaros par zemkopības mehānikas jautājumiem (teorētiskie pētījumi), rušināmkultūru un tehnisko kultūru audzēšanas mehanizāciju.

            Visā šajā periodā pētījumus un ar tiem saistītās izstrādnes cukurbiešu audzēšanas mehanizācijā vadījis un galvenokārt arī veicis A.Vilde, kuram sākot darbu institūtā, jau bija neliela pieredze un ieinteresētība kā kādreizējam cukurbiešu audzēšanas zonas - Jelgavas MTS galvenajam inženierim un LLA neklātienes aspirantam.

Drīz šinī darbā iekļāvās no Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas uz institūtu pārnākušais agronoms J. Spēlmanis. 1963. gadā sāka strādāt Vissavienības  Lauksaimniecības  mašīnbūves  institūta   (VISHOM)  aspirants E. Vēvers , kuram bija pieredze konstruktoru darbā Ziemeļrietumu Valsts specializētajā konstruktoru birojā. Ar ekonomiku saistītos jautājumus no 1962. gada risināja Latvijas Valsts  universitāti beigušais ekonomists I. Vanags. 1965.gadā sāka strādāt jaunākā agronome, vēlāk pēc LLA neklātienes studiju beigšanas - lauksaimniecības ekonomiste G. Kantore -Valere.

            Eksperimentālo pētījumu datu ieguvē un apstrādē kopš 1961. gada strādāja  laborante M. Cvetkova-Balakleite un V. Grutkovska  vēlāk- N. Viktorova .

Pie nodaļas bija izveidota traktoru brigāde ar 4-5 traktoristiem, ar visu marku ražošanā esošajiem traktoriem un ar tiem agregatējamo mašīnu komplektu. Tas ļāva veikt  eksperimentālos pētījumus un mašīnu izmēģināšanu neatkarīgi no tajā laikā trūcīgās saimniecību rīcībā esošās tehnikas.

            Pētījumi cukurbiešu audzēšanas mehanizācijā aptver ļoti plašu risināmo jautājumu kopu, sākot ar šķirņu izvēli, sēklu sagatavošanu un beidzot ar novākto biešu attīrīšanu, iekraušanu un piegādi cukurfabrikām.

            Pirmā pētniecības darbu etapa (1960-1969.g.) veikums:

- Cukurbiešu šķirņu salīdzinošs novērtējums to mehanizētai audzēšanai. Tā kā tā laika bioloģiskās viensēklu bietes, salīdzinot ar rajonētajām  daudzsēklu bietēm, ražībā atpalika un sakarā ar ievērojami lielāku augu izziedēšanu bija mazāk piemērotas lapu un sakņu dalītai novākšanai, par plašāk izmantojamām ražošanā tika atzītas daudzsēklu biešu šķirņu  skaldītās, slīpētās un kalibrētās sēklas [ 30, 31  ].

- Sēklu sagatavošanas pilnveide [ 30 ]. Sadarbībā ar Ukrainas Lauksaimniecības mašīnbūves institūtu tika iegādāts un Jelgavas sēklu fabrikā uzstādīts mašīnu komplekss daudzsēklu biešu sēklu kamoliņu skaldīšanai, slīpēšanai un kalibrēšanai frakcijās.Šeit sagatavoja vajadzīgo cukurbiešu (vēlāk arī lopbarības biešu) sēklu daudzumu izsējai ar precīzās (viengraudu) izsējas sējmašīnām.

- Augsnes pamata (rudens) apstrāde. Galvenā vērība veltīta agrotehniskajiem pasākumiem nezāļu iznīcināšanai. Par labāku atzīta agra dziļaršana ar sekojošu arumu apstrādi rudenī [ 5 ].

- Augsnes pirmsējas sagatavošanas pilnveide. Īpaša vērība bija veltīta lauku mikroreljefa izlīdzināšanai un kombinēto kultivātoru izveidei, kas augsnes kvalitatīvu sagatavošanu sējai veiktu vienā braucienā [8, 32].

- Precīzās izsējas (viengraudu izsējas) sējmašīnu salīdzinošs novērtējums un ieviešana, izsējas normu optimizācija, darbīgo daļu pilnveide.

Salīdzinoši novērtētas vairāku tipu precīzās izsējas sējmašīnas: ar horizontālu ligzdu ripu, ar ligzdu lentu, ar vertikālu ligzdu ripu. Par labākām atzina pēdējās ar izsējas normu 20-22 sēklas uz 1 rindas metru.

Sēklu un līdz ar to dīgstu izvietojuma vienmērības palielināšanai izveidoti šauri ķīļveida lemesīši [ 30 ] (analogi tiem, kādi ir tagad ražotajām sējmašīnām).

- Biešu dīgstu izvietojuma likumsakarību pētījumi. Teorētiskajos un eksperimentālajos pētījumos noskaidrots, ka pie tolaik pastāvošajām izsējas normām ( virs 20 sēklām uz rindas 1 m) augu izvietojumam rindās ir izteikti binomināls sadalījums, kas ņemts vērā pamatojot sējumu retināšanas shēmas [30, 31] . Iegūtie materiāli ietverti  E.Vēvera  disertācijā [D3].

- Sējumu kopšana. Noskaidrots, ka sēklu nezāļu apkarošanai  lietderīga sējumu ecēšana ar tīkla ecēšām vai sējumu ecēšām, kas iznīcina 50-70% dīgstošo nezāļu. Garozas irdināšanai smagās augsnēs piemērotāki rotējošie irdinātāji. Pilnveidota rindstarpu kultivatoru konstrukcija, pamatojot racionālu darbīgo daļu izvietojumu sekcijās un labāku stūres iekārtas izveidojumu [30, 31].

- Herbicīdu pielietošana. Sadarbībā ar Baltijas augu aizsardzības staciju un Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu staciju noteikta  herbicīdu  (alipūra, piramīna) pielietošanas lietderība un efektivitāte. Tolaik deficīto herbicīdu taupībai  izveidotas un ieviestas iekārtas to izsmidzināšanai slejās virs augu rindām vienlaikus ar sēju un rindstarpu apstrādi [30].

- 12 rindu mašīnu ieviešana. Lai celtu darba ražīgumu, pamatota un pierādīta 12 rindu sējmašīnu un kultivatoru ieviešanas lietderība 12 rindu kultivatoru precīzai vadīšanai pa biešu rindām izveidota hidroficētā stūres iekārta, ar kuru vēlākos gados saimniecību apstākļos tika aprīkoti visi šie kultivatori  [30].

- Cukurbiešu retināšana. No pārbaudītajiem biešu retināšanas paņēmieniem- pudurošanas ar kultivatoru, ecēšanas ar retināmajām ecēšām un apstrādes ar rotējošiem pudurotājiem par labākiem atzīti pēdējie ar pudurošanas soli 11 cm [5]. Tika pārbaudīti arī čehu ražotie elektroniskie pudurotāji tomēr plašu pielietojumu tie neguva.

- Cukurbiešu novākšana. Dažādu novākšanas veidu un mašīnu salīdzinošā izmēģināšana pretēji līdz tam valdošajam uzskatam, ka Latvijas akmeņainajos laukos izmantojamas tikai plūcējtipa mašīnas, tika pierādīts, ka šajos apstākļos var sekmīgi strādāt arī mašīnas ar lapu nogriešanu augošajām bietēm un sekojošu atlapoto biešu izcelšanu un savākšanu.

Ātri tika novērsti šo mašīnu, īpaši sakņu novācēju trūkumi, pilnveidota to konstrukcija darbam akmeņainās  augsnēs (a.a. 323093, 389748, 354793). Pēc nodaļas ieteikuma tika iepirkti un turpmākos gados plaši izmantoti čehu ražotie trīsrindu lapu un 2-3 rindu sakņu novācēji , kas deva iespēju pilnīgi mehanizēt cukurbiešu novākšanu Latvijā kā arī Lietuvā un daļēji Baltkrievijā.

- Cukurbiešu izcēlāju pētījumi. Salīdzinošo pētījumu rezultātā no darba kvalitātes un enerģētiskā viedokļa par labākiem atzīti divlemešu izcēlāji ar lēzenu lemešu nostādījumu [30]. To pamatojums dots A.Vildes disertācijā [D2]. Ar šāda tipa izcēlājiem tika apgādāti turpmākajos gados izmantotie biešu novācēji.

- Cukurbiešu iekraušana. Pilnveidota cukurbiešu iekrāvēju-tīrītāju konstrukcija drošākam un ražīgākam darbam akmeņainos laukos [30]. Biešu attīrīšanai un iekraušanai pielāgoti nolietoti sakņu izcēlāji.

- Cukurbiešu transportēšana. Skaidrota cukurbiešu netīrības ietekme uz transportizdevumiem [30]. Tā rezultātā noteikta augstāka cukurfabrikām piegādājamo biešu pieļaujamā netīrība.

- Darba organizācijas pilnveide. Saimniecībās ar lielākām cukurbiešu platībām par labāku atzīts novācamo mašīnu grupveida darbs. Procesa nepārtrauktības un mašīnu kompleksa augstāka darba ražīguma nodrošināšanai praktizēta ekspluatācijā mazāk drošo mašīnu (sakņu novācēju) rezervēšana.

            Jautājumu kompleksam risinājumam pētniecības un ieviešanas darbs veikts sadarbībā ar Vissavienības augu aizsardzības institūta Baltijas filiāli, Mežotnes SIS, Baltijas MIS, cukurbiešu audzēšanas saimniecībām: kolhoziem "Gaisma"un "Avangards" Jelgavas rajonā, kolhozu "Uzvara" Bauskas rajonā, kā arī ar Vācijas un Čehoslovākijas cukurbiešu mašīnu ražošanas uzņēmumiem.

            Kopumā 1960-1970.g. veiktie pētījumi un ieviestās izstrādnes ļāva kompleksi mehanizēt cukurbiešu ražošanu (izņemot biešu retināšanu-ravēšanu, kur vēl paliek roku darbs, kaut arī 2,5-3 reizes  mazāka apjoma), samazināt kopējo darba izlietojumu 3-4 reizes un ražošanas izmaksas 1,5-2 reizes [8, 30]. Cukurbiešu audzēšana kļuva ekonomiski izdevīga lauksaimniecības nozare.

            60.gadu nogalē sasniegtais mehanizācijas un darba ražīguma līmenis  (rēķinot uz platības vienību) Latvijas labākajās saimniecībās cukurbiešu audzēšanā tikai nedaudz atpalika no attīstītāko Eiropas valstu līmeņa, bet biešu novākšanā bija līdzvērtīgs tam.

            Laika posmā no 1971. līdz 1989.gadam nebija valsts finansētu tēmu par cukurbiešu ražošanas mehanizācijas jautājumiem. Tomēr balstoties uz iepriekšējo iestrādi, pētījumi šajā jomā netika pilnīgi pārtraukti. Tie galvenokārt bija saistīti ar augsnes apstrādes un nezāļu apkarošanas pilnveidi un ražīgāku mašīnu un agregātu izveidi un ieviešanu. Tika pamatota un pierādīta 6 rindu pašgājēju biešu novācamo mašīnu izmantošanas lietderība un efektivitāte specializētajās cukurbiešu audzēšanas saimniecībās. Jāatzīmē, ka 1973.gadā kolhozā "Uzvara" sāka strādāt trešais Padomju Savienībā izgatavotais pašgājējs 6 rindu sakņu novācējs KS-6. Tāpat šajā saimniecībā sāka strādāt pirmie čehu rūpnīcas "Agrostroj-Jičin" izveidotie 6 rindu pašgājēji lapu novācēji.

            Izmantojot SONG tipa uzkarināmo mašīnu sakabju (a.a. 435768, 459178, 479453, 494135) plato variantu tika izveidoti triju mašīnu agregāti augsnes pirmssējas sagatavošanai, sējai un rindstarpu apstrādei ar darba tvērienu 16 līdz 18 metriem [8-10, 39, 43-45]. Pretēji Vissavienības mehanizācijas institūta (VIM) speciālistu uzskatiem tika pierādīta iespēja, attiecīgi agregatējot, izmantot traktorus ar locīgo rāmi sējā un rindstarpu apstrādē ar uzkarināmiem triju sekciju 36 rindu agregātiem, kas daudzus gadus sekmīgi strādāja kolhozā "Uzvara". Šo jautājumu risināšanā ļoti aktīvi strādāja U. Bērziņš, apkopojot pētījumu rezultātus disertācijā [D 16].

            Šie risinājumi deva iespēju trīskāršot mašīnu darba ražīgumu cukurbiešu audzēšanā un novākšanā. Šāda platuma (36 rindu) agregāti bija vienīgie Padomju Savienībā, kā arī Eiropā un pasaulē. Plašāku to ieviešanu kavēja lieljaudas traktoru deficīts.

            Jauns posms cukurbiešu audzēšanas mehanizācijas problēmu risināšanā pēc līguma ar Lauksaimniecības ministriju sākās no 1990.gada, kad sakarā ar valstī radušos cukura deficītu iedzīvotāju un pārtikas rūpniecības vajadzību apmierināšanai tika meklētas iespējas,  tā novēršanai ar pašražotu biešu cukuru. Sadarbībā ar KKS "Uzvara-Lauks" vairāku desmitu šķirņu salīdzinošos izmēģinājumos noteiktas augstražīgākās šķirnes ar kvalitatīvākām saknēm.

Noskaidrots, ka izmantojot kvalitatīvas sēklas ar augstu dīgstspēju un atbilstošas precīzās izsējas sējmašīnas, iespējams pielietot sēklu izsēju galējos atstatumos (16-18cm) un tādējādi iztikt bez biešu retināšanas un, izmantojot efektīvus herbicīdus, arī bez sējumu ravēšanas un rindstarpu apstrādes.

            Atkarībā no saimniecību iespējām un cukurbiešu platībām ieteiktas trīs biešu ražošanas tehnoloģijas:

            - mehanizētā ar mazu darba izlietojumu cukurbiešu ravēšanā biešu lielaudzētājiem;

            -  vienkāršotā mazmehanizētā biešu sīkaudzētājiem;

            -  perspektīvā augstimehanizētā uz modernāko mašīnu bāzes bez roku darba izlietojuma biešu kopšanā.

            Analizēta cukurbiešu ražošanas izmaksu struktūra un izstrādāti ieteikumi to samazināšanai, īpašu vērtību pievēršot dārgāko mašīnu augstražīgākai izmantošanai.

            1995.gadā A.Vildes vadītā speciālistu grupa (P.Briedis, A.Strautnieks, J.Laže, V.Tūls) izstrādāja cukurbiešu ražošanas attīstības koncepciju, lai Latviju pilnīgi nodrošinātu ar pašražotu cukuru. Šī koncepcija veiksmīgi tika īstenota.1998.gadā ieguva 68 tūkst.tonnu biešu cukura, kas bija visaugstākais sasniegums, salīdzinot ar pārējo pirmskara un pēckara gadu ražošanas apjomiem. Cukurbiešu ražošanas tehnoloģija un mehanizācijas līmenis atbilda Rietumeiropas valstīs sasniegtajam, bet ražošanas izmaksas sakarā ar zemāku strādājošo atalgojumu - mazākas.

            Lopbarības biešu audzēšanas mehanizācija. Līdztekus cukurbietēm neoficiāli (bez  finansējuma) risināti arī lopbarības biešu audzēšanas mehanizācijas jautājumi izstrādājot atbilstošu tehnoloģiju (a.a. 332800) un pielāgojot cukurbiešu kopšanas un novākšanas mašīnas ( a.a. 354793 un 414963) [8, 34]. Pēc ieteiktajiem risinājumiem mehanizēta lopbarības biešu audzēšana plaši ieviesās ne tikai cukurbiešu  audzēšanas saimniecībās, bet arī daudzās citās Rīgas, Valkas, Preiļu, Cēsu u.c. rajonu saimniecībās.

            Kukurūzas audzēšanas mehanizācija. 60.gadu sākumā kukurūza bija "modes" kultūra, kurai un arī tās audzēšanas mehanizācijai tika pievērsta īpaši liela "partijas un valdības" uzmanība. Tādēļ arī institūts pie šo jautājumu risināšanas nevarēja nestrādāt. Pētījumi un izstrādnes veikti sadarbībā ar Ziemeļu rietumu zonas specializēto konstruktoru biroju Rāmavā, kas risināja ar sēju saistītos uzdevumus. Nodaļas darbinieki  izstrādāja kopšanas darbu tehnoloģijas, izmēģināja un pamatoja piemērotākās mašīnas. Tā rezultātā tika izstrādāts, pamatots un ieviests mašīnu komplekss kukurūzas mehanizētai audzēšanai [ 1, 2].

             Graudaugu audzēšanas, novākšanas un pēcapstrādes mehanizācija.Izstrādātas graudaugu mehanizētas ražošanas tehnoloģijas gan tradicionālai, gan vienkāršotai, gan intensīvai ražošanai. Veikti pētījumi un rasti risinājumi sēklu iestrādes vienmērības nodrošināšanai vēlamajā dziļumā gan ar mehānisko ierobežotāju palīdzību (atbalstaploki, atbalstrati), gan ar hidroslogošanu ( a.a.502622) [9, 10, 39, 42-44]. Izveidota signāliekārta sēklu iestrādes dziļuma kontrolei agregāta darba laikā [17]. Uz esošo piekabināmo sējmašīnu bāzes izveidots to uzkarināms variants.

            Sadarbībā ar Vissavienības Lauksaimniecības mašīnbūves institūtu (VISHOM) izveidota kultivātorsējmašīna vienlaikus augsnes pirmssējas apstrādei, minerālmēslu un graudaugu sējai.

            Vērtēta pneimatisko sējmašīnu piemērotība un lietderība, pilnveidota konstrukcija to ekspluatācijas drošības paaugstināšanai.

            Šo jautājumu risināšanā strādāja J. Kauliņš [D17]  un A.Gāters.

            Saistībā ar lieljaudas traktoru ieviešanu ar uzkabināmo sakabju palīdzību izveidoti un ieviesti ražošanā 2 un 3 sējmašīnu agregāti [10].

            Lauksaimniecības ministrijas uzdevumā izstrādāta tehnoloģija un pamatots mašīnu komplekss rapša un ripša audzēšanai.

            Graudaugu novākšanā kombainu izmantošanu, īpaši lietainos rudeņos, ļoti traucēja piemērotu kalšu trūkums. Nebija atrisināti arī salmu un pelavu savākšanas jautājumi. Tāpēc jau institūta darbības sākumposmā pēc kolhoza "Uzvara" valdes priekšsēdētāja I. Jansona ierosinājuma straujā gaitā tika veikta 8 t šahtveida graudu kaltes projektēšana un celtniecība, vienlaicīgi tajā iekļaujot  arī graudu tīrīšanas, šķirošanas nodaļas [30]. To veica M. Gaiss un H. Putāns sadarbībā ar kolhoza speciālistiem. Šī eksperimentālā kalte un  tās izmantošanas pieredze kalpoja par paraugu līdzīgu kalšu un graudu pēcapstrādes sektoru projektēšanai un būvei citās saimniecībās.

            Izveidoti un izgatavoti pelavu savācēji (S.Larka), tomēr plašāku pielietojumu tie neguva kombainu darba ražīguma samazināšanās un transportlīdzekļu trūkuma dēļ  pelavu aizvešanai no kombaina.

             Augsnes mēslošanas mehanizācija. Institūta darbības sākumā ļoti aktuāla bija lauku mēslošanas problēma, īpaši ar organiskajiem mēsliem. Trūkstošā mēslojuma papildināšanai un tā vērtības paaugstināšanai tika rekomendēti dažādi komposti. To gatavošana un izmantošana bija jāmehanizē. Šo jautājumu risināšanā iesaistījās        N. Pavlovs, kuram vēlāk pievienojās jaunā inženiere R. Balode.

            Pētījumos iegūtie rezultāti:

- izstrādātas mehanizētas tehnoloģijas dažādu kompostu gatavošanai un    izmantošanai, pamatotas atbilstošākās mašīnas [7, 9, 30, 34-38];

- pamatota tehnoloģija un mašīnas avotkaļķu ieguvei un izmantošanai kompostu gatavošanā un lauku mēslošanā;

- salīdzinošo pētījumu rezultātā pamatoti racionālākie organisko mēslu iekrāvēji [D9];

-   pilnveidota tehnoloģija un mašīnas organisko mēslu izkliedēšanā;

-   izveidots organisko mēslu kliedētājs uz pašizgāzējas automašīnas bāzes [34];

-  izveidots  racionāls 12-16 t vestspējas mašīnu komplekss [9] lieljaudas traktoriem tvirto un šķidro kūtsmēslu izkliedēšanai un dažādu kravu transportēšanai, izveidota kliedētāju transportieru hidrauliskā piedziņa, kas krasi paaugstināja to ekspluatācijas drošību. EMD izgatavota šķidrmēslu kliedētāju partija ar plašu izmantojumu lielajos lopu kompleksos.

            70. gadu nogalē sakarā ar Ventspils ostas rūpnīcas uzcelšanu un liela daudzuma šķidrā amonija polifosfāta (ŠAP) piegādi lauksaimniecībā pētīti un steidzīgi risināti tā  transportēšanas un iestrādes jautājumi, kurus vienlaikus ar pētījumiem lieljaudas tehnikas izmantošanā cukurbiešu audzēšanā risināja U. Bērziņš [9, 41].

            Risināti arī jautājumi par amonjaka iestrādi augsnē, to arot un kultivējot ar lieljaudas traktoriem.

            Augsnes apstrāde. Pētījumi augsnes apstrādes mehanizācijā sākti vienlaikus ar darbiem cukurbiešu audzēšanas mehanizācijā, bet no 1971. gada - patstāvīgu tēmu ietvaros. Pētījumi galvenokārt virzīti uz  augsnes apstrādes kvalitātes paaugstināšanu, energoietilpības un līdzekļu patēriņa samazināšanu. Tie aptvēra visus augsnes apstrādes veidus, ieskaitot  dziļirdināšanu, kā arī pasākumus augsnes blīvēšanas samazināšanai un sablīvētu augšņu irdināšanai [7-10, 30-45].

            Izstrādātas agrotehniskās prasības un tehniskā dokumentācija rotējošo nažu ecēšu kopai. Izveidotas un izgatavotas nažu ecēšas ar darba tvērienu 3 un 4 m un uz to bāzes- ecēšas un ecēšu agregāti ar tvērienu 1,6;2; 6; 10 un 12 m. Atbilstoši tai rotējošo nažu ecēšas izgatavo SIA "AGROMET" Jelgavā, vēlāk arī Lietuvā un Krievijā.

            Nopamatoti arklu konstruktīvie risinājumi un parametri. Pierādīts, ka arklu korpusi ar lēzenu skrūvveida vērsējvirsmu salīdzinājumā ar kultūrveida vērstuvi nodrošina saistīgu augšņu un zālāju velēnas kvalitatīvu uzaršanu ar mazāku enerģijas patēriņu, īpaši strādājot palielinātā ātrumā [7, 31, 44].

            Pētījumu materiāli izmantoti agrotehnisko prasību precizēšanai, arklu un to korpusu pilnveidei Baltijas apstākļiem. Atbilstoši tiem arklu korpusus un arklus izgatavo SIA "AGS" Cēsīs.

            Nopamatots mašīnu un to darbīgo daļu izveidojums augsnes pirmssējas kultivēšanai. Noskaidrots, ka zari ar sašaurinošos cēlājvirsmu kvalitatīvi irdina arī mitras lipīgas augsnes ar mazāku par 15...30% enerģijas patēriņu nekā zari ar vienāda platuma cēlājvirsmu. Kultivēšanā līdz 12 cm dziļumam efektīvāk strādā kultivatori un ecēšas ar S veida atsperzariem, bet lielākā dziļumā - irdinātājķepas ar šaurām atsperotām statnēm vai lielizmēra S veida atsperzari [7, 18, 33] .Plašākus pētījumus par atsperzariem veicis A. Cēsnieks [D 18].

            Izstrādātas agrotehniskās prasības kultivatoriem un ecēšām ar S veida atsperzariem. Izveidotas ecēšu, kultivatoru un kultivatoru agregātu konstrukcijas ar tvērienu no 2 līdz 18 metriem.Šādus kultivātorus izgatavo vairāki Latvijas kā arī kaimiņvalstu (bijušās PSRS) uzņēmumi [9, 10, 44].

            Pamatoti galvenie virzieni tehnoloģisko operāciju apvienošanai augsnes apstrādē un izstrādāti kombinēto lobītāju, aršanas un kultivēšanas agregātu konstruktīvie risinājumi. Kombinētās mašīnas ļauj optimizēt augsnes pamata un pirmssējas apstrādes tehnoloģiskos procesus saīsināt darbu izpildes termiņus un par 14...30% samazināt degvielas, darba un līdzekļu izlietojumu augsnes sagatavošanai graudaugu un rušināmaugu audzēšanai [19, 22].

            Izstrādātie un ieteiktie risinājumi tiek izmantoti  Latvijas uzņēmumos izgatavojamo mašīnu (irdinātājšļūču, kultivatoru) konstrukcijās.

            Noteikti galvenie principi plattvēriena mašīnu un agregātu veidošanai un izmantošanai nelīdzenā un šķēršļotā reljefā. Ieteiktas plattvēriena un garbāzes mašīnas, sastāvošas no šarnīrveidīgi savienotām sekcijām, savstarpēji tieši saistītām vai savienotām ar uzkarināmu sakabju (rāmju) palīdzību, kas ļauj strādāt pretbuksēšanas (antislipa) režīmā, pārnesot tehnoloģiskā procesa veikšanai lieko mašīnas svaru uz traktoru, tādejādi to papildus slogojot. Tas nodrošina tehnoloģisko operāciju kvalitatīvu izpildi ar minimālu enerģijas patēriņu, augstu darba ražīgumu un ekonomisko efektivitāti [8, 18, 34].

            Pamatotas konstruktīvās shēmas, izstrādātas un ieviestas uzkarināmās mašīnu sakabes, plattvēriena arklu, kultivatoru un ecēšu agregāti, kas, salīdzinot ar piekabināmajiem, ceļ darba ražīgumu 1,4...1,5 reizes, attiecīgi samazinot augsnes apstrādes izdevumus.

            Izstrādāta jauna pilnīgāka metode augsnes apstrādes agregātu funkcionēšanas parametru optimizēšanai. Optimālie parametri: darba ātrums un mašīnas tvēriens augsnes apstrādes agregātu maksimālās darba veices sasniegšanai pie minimāla enerģijas (degvielas) patēriņa nosakāmi no traktora vilces jaudas un mašīnu īpatnējās pretestības (jaudas) attiecības kā ātruma funkcijas

            Balstoties uz pētījumu materiāliem, pamatotas Latvijas kā arī Baltijas un tām līdzīgiem apstākļiem efektīvākās enerģiju mazāk tērējošas tehnoloģijas un mašīnas augsnes pamata un pirmssējas apstrādei [10, 45, D21].

            Iepriekš uzskaitītās izstrādnes (tehnoloģijas, mašīnas) kalpoja par pamatu zonālo augsnes apstrādes mašīnu kompleksa izstrādāšanai  3 un 5 tf (30 un 50 kN) vilces klases energopiesātinātajiem traktoriem un nodrošināja šo traktoru efektīvu izmantošanu to pamatdarbā - augsnes apstrādē, augstu tehnoloģisko procesu izpildes kvalitāti un  rezultātā - laukaugu ražības pieaugumu 3...20%, degvielas ekonomiju 14...30%, darba ražīguma kāpinājumu 15...30% un līdzekļu izlietojuma samazinājumu līdz 20% [D21]. Šīs izstrādnes Latvijā izmanto arī mūsdienās, katru gadu ietaupot 1200...1800 tonnas dīzeļdegvielu un gūstot ikgadēju ekonomisko efektu 300000...500000Ls      

            Enerģiju un resursus taupošas tehnoloģijas un mašīnas. Tehnoloģisko procesu energoietilpības pētījumi uzsākti 60.gadu nogalē. Sākotnēji šo virzienu institūta zinātniskās padomes vairākums neatbalstīja, uzskatot to par ekonomiski maznozīmīgu. Tomēr neoficiāli dati tika vākti, līdz 70. gadu  nogalē sakarā ar saspringto stāvokli energoresursu apgādē šis jautājums kļuva sevišķi aktuāls un bija izvirzīta Vissavienības nozīmes problēma par enerģiju un resursus taupošu tehnoloģiju un mašīnu izstrādi un ieviešanu.

            Pētīta augsnes apstrādes energoietilpība  un rasti risinājumi tās samazināšanai [10, 45]:

 Lieljaudas traktoru agregatēšana un izmantošana. Darba ražīguma kāpināšanai lauksaimniecībā Padomju Savienībā sāka ātrgaitas traktoru K-700 un T-150K, T-150 ražošanu ar jaudu 210-270 un 160 ZS (2,5-3 lielāku jaudu nekā iepriekšējiem). Sākotnēji bija deklarēts, ka šie traktori nav piemēroti darbam Baltijas apstākļos un nav šeit ieviešami.  Nācās izvirzīt šo traktoru efektīvas izmantošanas koncepciju un izveidot atbilstošu mašīnu kompleksu augsnes apstrādei, mēslošanai, sējai un transportdarbiem, kas vainagojās panākumiem [8-10, 18, 34-45].

            Tika izstrādāti platgājiena agregātu veidošanas pamatprincipi nelīdzenos teritoriāli izkaisītos laukos.

Pēc šī principa veidotas uzkarināmās 3-4 mašīnu sakabes tvērienam līdz 18 m, kā arī plattvēriena kultivatori .Par šo mašīnu jauniem tehniskiem risinājumiem saņemtas 12 a.a.

            Sadarbībā ar Specializēto kultivatoru konstruktoru biroju Rostovā pie Donas izveidots kombinēts trīssekciju kultivators KŠP-8 [9] ar S veida atsperzariem agregatēšanai ar 3 t vilces klases traktoriem (T-150 K, T-150), kas ieguvis plašu pielietojumu Latvijā un citās bijušās Padomju Savienības republikās.

            Arklu izveidē lieljaudas traktoriem daudz strādājis J. Morītis [9], sakabju un plattvēriena kultivatoru konstrukciju izveidē – U. Pinnis [9, 10, 19, 22, 39]. Pirmo arklu un sakabju eksperimentālo paraugu izgatavošanā radoši strādāja arī EMD atslēdznieks  J. Apinis.

            Par lieljaudas tehnikas agregatēšanas un izmantošanas risinājumiem un ieviestajām izstrādnēm saņemti PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes diplomi, daudzas medaļas, Latvijas Tautas saimniecības sasniegumu izstādes diplomi. Latvijas PSRS Valsts prēmija 1985.gadā un "Sējēja" prēmija 1991.gadā.

             Traktoru pilnveide. Padomju Savienībā ražotie traktori īpaši lieljaudas  traktori pēc vairākiem parametriem nebija īsti piemēroti darbam Baltijas apstākļos. Lai tos efektīvi  izmantotu Latvijā, nācās to konstrukciju attiecīgi pilnveidot:

            Celtspējas palielināšanai traktoru hidrouzkares iekārtas apgādātas ar papildus (T-150K) un lielāku izmēru hidrocilindriem, palielināta iekārtu mehāniskā izturība.

            Uzkares iekārtu hidrosistēmas apgādātas ar ierīcēm automatizētai eļļas spiediena regulēšanai un uzturēšanai traktora un mašīnu hidrocilindros (A.Cēsnieks) [8, 10, 18, 35]. Tas deva iespēju uzkarināmo mašīnu, arī daudzsekciju, tehnoloģisko operāciju izpildei lieko svaru pārnest uz traktoru, to papildus slogojot un palielinot tā attīstāmo vilces spēku, vienlaikus samazinot mašīnu vilces pretestību, atslogojot to gaitas iekārtas un uzlabojot reljefa kopēšanu kā arī atsevišķu mašīnu (sējmašīnu) mezglu darbību (a.a. 459178, 502622). Tas ļāva lieljaudas traktorus (K-700A, K-701) sekmīgi izmantot rušināmkultūru audzēšanā (U. Bērziņš, U. Pinnis), [10]

tādējādi apstrīdot vadošo Padomju Savienības institūtu uzskatus, ka traktori ar locīgu rāmi šiem uzdevumiem (sējai, rindstarpu apstrādei) nav piemēroti.

            Lai atvieglotu un paātrinātu smago plattvēriena mašīnu pievienošanu (uzkarināšanu) traktoram, izveidotas pusautomatizētās un automatizētās jūgierīces (J. Kauliņš, U. Pinnis) [9]. Ar tām tika apgādātas arī sakabes tām pievienojamo mašīnu uzkarināšanai.

            Izveidota 30 kN klases lieljaudas traktoriem priekšējā uzkares iekārta, kas deva iespēju veidot kombinētus agregātus ar šiem traktoriem, piemēram, augsnes apstrādes un kartupeļu stādāmos agregātus.

            Lai palielinātu riteņtraktoru darbspējas ekstremālos apstākļos (pārmitrā augsnē), atslogotu riepas kā arī samazinātu to spiedienu uz augsni un nevēlamu tās sablīvēšanu veikti risinājumi papildus riteņu uzstādīšanai, īpaši lieljaudas traktoriem [10].

            Sadarbībā ar traktoru institūtu NATI  pirmo reizi Padomju Savienībā tika sekmīgi izmēģināti un pozitīvi novērtēti 6 un 8 riteņu lieljaudas traktori  ar secīgu riteņu novietojumu (U. Pinnis). Lieljaudas traktoru pilnveide deva iespēju ietaupīt 10-15% degvielu un attiecīgi celt darba ražīgumu augsnes apstrādē.

             Mašīnu sistēmas. Pēc tolaik pastāvošās kārtības Latvijai piegādāja tikai tās mašīnas, kas tai bija paredzētas mašīnu sistēmā. Arī jebkuru jaunu mašīnu varēja sākt ražot tikai pēc tās ieslēgšanas mašīnu sistēmā, kas bija saistīta ar sarežģītu procedūru.

            Izstrādāta mašīnu sistēma 1961-1965 un 1966-1970. gadiem. Pēc tā laika vadošo iestāžu uzskatiem par galvenajiem lauksaimniecībā bija pieņemti kāpurķēžu traktori, ar to īpatsvaru traktoru parka struktūrā 70-75%. Nācās pierādīt, ka lauksaimniecības kompleksajā mehanizācijā galvenokārt jābūt riteņtraktoriem 80-85% un tikai 15-20% kāpurķēžu traktoriem. Šī nostādne vēlākos gados sevi pilnīgi attaisnoja. Bet,  lai  riteņtraktorus efektīvi izmantotu, tiem bija jābūt nokomplektētiem ar mašīnām - galvenokārt uzkarināmajām.

            Vēlākos gados šie jautājumi risināti mašīnu sistēmas izstrādāšanas laboratorijā (sk. 4.6. apakšnodaļu). Tomēr priekšlikumi par mašīnu kompleksiem augsnes apstrādei, mēslošanai graudaugu un biešu audzēšanai arī turpmāko periodu mašīnu sistēmām izstrādāti un pamatoti laukkopības mehanizācijas nodaļas attiecīgās laboratorijās.

             Normatīvi. Datu bāzes radīšanai  tautsaimniecības plānošanai Vissavienības mehanizācijas institūta (VIM) koordinācijā izstrādāta rinda dažādu normatīvu no kuriem svarīgākie:

- traktoru un lauksaimniecības mašīnu nomenklatūra un vajadzība;

-darba, degvielas un līdzekļu izlietojuma normatīvi organisko mēslu pielietojumam (R. Balode);

- darba, degvielas patēriņa  un izmaksu normatīvi laukaugu audzēšanai (S. Pinne, T. Tropa, R. Grīnfelde);

- iekrāvēju nomenklatūra un vajadzība (R.Balode);

- tehnoloģisko procesu energoietilpība un degvielas vajadzība (A.Vilde).

            Pēdējie ieguva īpašu nozīmību 80.gadu nogalē un 90.gadu sākumā, kad bija ass degvielas deficīts.  Tika noteikts degvielas īpatpatēriņš laukaugu audzēšanai ar intensīvajām, parastajām, vienkāršotām un minimalizētām tehnoloģijām un aprēķināts Latvijai nepieciešamais degvielas daudzums.

             Lauksaimniecības materiālu tehnoloģiskās īpašības. Pētītas augšņu fizikāli mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības saistībā ar to apstrādi. Noteiktas augsnes cietības, berzes pretestības, lipīguma, apstrādes pretestības izmaiņu likumsakarības atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva, mitruma, kustības ātruma (A.Vilde) [35, 40].

            Iegūtās likumsakarības izmantotas  augsnes apstrādes mašīnu (arklu, kultivatoru) un biešu izcēlāju darbīgo daļu vilces pretestības aprēķināšanai, to parametru optimizēšanai.

            Pētītas cukurbiešu, lopbarības un galda biešu agrobioloģiskās un tehnoloģiskās īpašības. Atbilstoši tām pilnveidota biešu audzēšanas tehnoloģija un noteiktas mehanizētai audzēšanai un novākšanai piemērotākās šķirnes.

             Zemkopības mehānika. Nekas nav praktiskāks par labu teoriju. Šis viedais atzinums Laukkopības mehanizācijas nodaļas darbā vienmēr ņemts vērā.

Zemkopības mehānika ir zinātnes apakšnozare par lauksaimniecības tehnoloģisko norišu un mašīnu funkcionēšanas likumsakarībām. To izzināšana dod iespēju pamatotāk, kvalitatīvāk, ātrāk un ekonomiskāk risināt lauksaimnieciskās ražošanas mehanizācijas jautājumus. Tādēļ pētījumi zemkopības mehānikā neoficiāli veikti jau kopš institūta darbības sākuma, bet oficiāli kā pētniecības tēma tikai kopš 1997.gada. Šinī jomā iegūtas sekojošas galvenās izstrādnes:

- formulēti augsnes apstrādes energoietilpības fizikāli mehāniskie  pamati un pasākumi tās samazināšanai;

- biešu izcēlāju racionāla izveidojuma pamatojums;

- augsnes apstrādes agregātu parametru un darba režīma optimizācijas teorija;

- augsnes apstrādes mašīnu gaitas stabilizācija;

- augu izvietojuma likumsakarības sējumos.

            Augsnes apstrādes energoietilpības teorētiskie un eksperimentālie pētījumi kā arī tehniskie risinājumi  un ieteikumi tās samazināšani ietverti vairākos desmitos vienotas tematikas publikācijās latviešu, krievu un pēdējā laikā arī angļu valodās ( A.Vilde) [30-45].

            Izstrādātas matemātiskās metodes augsnes apstrādes tehnoloģisko norišu pētīšanai, kas ļauj noteikt augsnes pārvietošanos un tās iedarbes spēku uz mašīnu darbīgajām daļām, rast  to racionālu konstruktīvo risinājumu un noteikt tehnisko līdzekļu optimālos parametrus, lai nodrošinātu kvalitatīvu augsnes apstrādi ar minimālu enerģijas patēriņu. Šīs metodes un iegūtās likumsakarības ļauj pamatot enerģiju taupošas tehnoloģijas un darbīgo daļu konstruktīvos risinājumus, izstrādāt augstražīgas, ekonomiskas mašīnas un agregātus augsnes pamata un pirmssējas apstrādei un paņēmienus to efektīvai izmantošanai Baltijas un tiem līdzīgos apstākļos.

            Šīs atziņas sekmīgi izmantotas ekonomisku augsnes apstrādes un biešu novākšanas tehnoloģiju, ekonomisku mašīnu un agregātu pamatošanai un izveidei, un efektīvai izmantošanai [D 21].

            Kopumā Laukkopības mehanizācijas nodaļa devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības mehanizācijas attīstībā. Izstrādātas un ieviestas racionālas mehanizētas ražošanas tehnoloģijas un mašīnas, kuru nozīme un ietekme, neskatoties uz lauksaimnieciskās ražošanas pagrimumu, jūtama arī šodien, īpaši attiecībā uz produkcijas kvalitāti, darba ražīgumu, degvielas u.c. materiālu taupību un izmaksu samazinājumu.

            Par savām izstrādnēm nodaļas darbinieki saņēmuši pāri par 30 autorapliecībām, publicējuši ap 1000 dažādu rakstu, t.sk. 6 grāmatas 54 brošūras, saņēmuši Latvijas PSR Valsts prēmiju, prēmiju "Sējējs", daudzus PSRS un Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstāžu diplomus kādas 10 medaļas, valsts u.c. apbalvojumus.

Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorija.

Jakovs Pankovs, Dr.inž. 

            Laboratorija zinātnisko darbību sāka no pirmā institūta dibināšanas gada Augkopības mehanizācijas nodaļas sastāvā.

            Lopbarības ražošanas mehanizācijas jomā galvenie pētījumu virzieni tika noteikti - zāles lopbarības sagatavošanas efektīvu tehnoloģiju un mašīnu kompleksu  izstrādāšana republikas apstākļiem, bagātinātas un kombinētas barības ražošanas mehanizācija saimniecībās un mehanizētu lopbarības glabātavu projektēšana un ieviešana saimniecībās.

            Pirmajos laboratorijas darbības gados, sakarā ar lielo lopu kompleksu celtniecību, zinātniskais darbs galvenokārt tika virzīts uz siena, skābsiena un skābbarības sagatavošanas mehanizētu tehnoloģiju un racionālu mašīnu kompleksu veidošanu un to izmantošanu saimniecībās.Tika izstrādātas mehanizētas tehnoloģijas un pilnveidoti mašīnu kompleksi siena sagatavošanai irdenā, presētā un smalcinātā veidā, pielietojot aktīvo ventilāciju ar glabāšanu mehanizētos šķūņos un torņos.

            Šo problēmu risināšanai veikta dažāda tipa zāles novākšanas mašīnu un iekārtu, kā arī tehnoloģisko procesu izmēģināšana un to pilnveidošana.

            Tika izstrādātas dažādas siena aktīvās ventilācijas sistēmas - ar virsgrīdas un zemgrīdas ventilācijas kanāliem. Šķūņiem  ar  virsgrīdas ventilācijas sistēmām, izveidoti izvelkamie ventilācijas kanāli VK-16 un VK-18, kurus ražoja Saldus LT darbnīcās. Siena glabāšanai uzprojektēti sekciju tipa šķūņi ar ietilpību 200 - 700 t. Šķūņi aprīkoti ar institūtā izstrādātiem mehanizācijas līdzekļiem (ar  greifertipa iekrāvējiem uz tilta krāna vai monosijas) siena iekraušanai sagatavošanas laikā un izkraušanai tā izbarošanas periodā.Šo procesu veikšanai šķūnī arī tika izstrādāts, izgatavots un izmēģināts laboratorijas apstākļos pusautomatizēts manipulātors. Uz šo šķūņu plašo izmēģinājumu rezultātu pamata mūsu institūta perspektīvās projektēšanas nodaļā un republikas projektēšanas institūtos tika izstrādāti tipveida siena šķūņu projekti, kuri bija īstenoti gandrīz visos lopkopības kompleksos.

            Nelielām lopu fermām siena glabāšanai un kaltēšanai ar aktīvo vēdināšanu bija  izstrādāti  un pārbaudīti daudzās saimniecībās mehanizēti torņi ar 50 - 80 t ietilpību. Siena iekraušana tornī, tā izlīdzināšana un izkraušana  barības sadalītājos vai barības galdos - pilnīgi mehanizēta.

            Smalcināta siena sagatavošanas procesu mehanizācijai un salmu novākšanai septiņdesmitajos gados  tika radīta universāla savācēj-iekrāvējpiekabe PPZ-60 ar 60 m3  tilpumu. Ar šo agregātu viens pats mehanizātors veic apvītinātu vai sausu siena vai salmu vālu savākšanu ar smalcināšanu, transportēšanu līdz glabātuvei un iekraušanai tanī ar piekabes pneimotra.sportieri.Šīs piekabes efektīvi izmantoja vairākas saimniecības - Skrīveru izmēģinājumu saimniecība,  kolhozi "Uzvara" Bauskas raj.," Oktobris" Valkas raj. u.c.

            Siena sagatavošanai nelabvēlīgos laika apstākļos, kad tā kaltēšanai šķūņos  nepieciešams izmantot  uzsildīto gaisu, laboratorijas zinātnieki veikuši daudzus pētījumus par ventilācijas gaisa mitrumuzņemšanas spējas paaugstināšanu. Tā rezultātā gaisa uzsildīšanai pielietoti dažādas jaudas elektrokalorīferi, karstā ūdens radiatori un saules enerģijas kolektori, ar kuriem bija iespējāms gaisa mitrumu samazināt par 20-30%, ar to paātrinot siena žāvēšanas procesu, kas arī veicina siena kvalitātes saglabāšanu.

            Kvalitatīva presēta siena sagatavošanai ar sāls piedevām  izstrādāti sāls dozatori ķīpu (PS-1,6) un rituļtipa presēm (PRP-1,6).

            Skābsiena un skābbarības sagatavošanai arī pilnveidotas tehnoloģijas, izmantojot kā pašgājēja tā  piekabināmos zāles smalcinātājus, aprīkojot tos ar laboratorijā izstrādātiem šķidro un sauso konservantu dozatoriem KVK - 1,5, DŽK-2-200, DSK-2. Zāles masas izlīdzināšanai tranšejās tika izstrādāts  uz traktora - blietētāja uzkarinams rotortipa masas izlīdzinātājs RSR-2,5, kas nodrošināja vienmērīgu skābējamās masas slāņa veidošanu un labāku to blīvēšanu tranšejās.

            Šo dozatoru un masas izlīdzinātāju ražošana tika organizēta institūta darbnīcās.

            Zāles masas novākšanai nesasmalcinātā veidā lopu piebarošanai  pilnveidota skābbarības kombaina E 280/281 konstrukcija, pēc kuras parauga šie kombaini tika pārveidoti un sekmīgi izmantoti daudzās republikas saimniecībās.

            Mājdzīvnieku nodrošināšanai ar vitamīnbarību 60 gadu sākumā republikā sāka ieviest mākslīgu zāles kaltēšanu gatavojot zāles miltus. Šīs barības tehnoloģijas pilnveidošanai tika izmēģināti dažāda tipa kaltēšanas agregāti-konveijera, aerofontana un trumuļtipa kaltes. Pētījumu rezultātā izstrādāti zāles miltu ražošanas punkti un cehi, pilnveidoti mašīnu kompleksi un tehnoloģijas, sākot  no zāles novākšanas līdz gatavas produkcijas glabāšanai irdenā, briketētā un granulētā veidā, tanī skaitā ar karotīna stabilizēšanu glabāšanas laikā. Šim nolūkam tika izveidota tehnoloģija un iekārta stabilizātora diludīna ievadīšanai zāles miltos. Par šo darbu autoriem, tanī skaitā institūta  direktora vietniekam J.Pankovam, 1977.g. tika piešķirta Latvijas PSR Valsts  prēmija.

            Racionālākai esošās barības bāzes izmantošanai saimniecībās institūtam 1975.gadā tika dots valdības uzdevums izstrādāt bagātinātas lopbarības sagatavošanas cehu projektus. Šīs problēmas risināšanai veikta dažādu mašīnu (graudu smalcinātāju, granulātoru, maisītāju, dozatoru, transportiekārtu) un tehnoloģiju izmēģināšana.Rezultātā tika izstrādāti dažādas jaudas – 2 un 4 t/h barības cehu projekti un tos uzcēla visās republikas parauga un citās lielās specializētās lopkopības saimniecībās - pavisam 56 cehus.

            Lopbarības graudu barotājvērtības paaugstināšanai veikti attiecīgi pētījumi, kā rezultātā radīta tehnoloģiskā iekārta graudu termiskai apstrādei  ar infrasarkaniem stariem.Šī līnija ieviesta kombinētās barības rūpnīcā "Straume" Tukuma raj.

            80.gadu beigās un 90.gadu sākumā vairākas Eiropas valstis zāles lopbarību sāka gatavot hermetizētos rituļos.Mūsu republikā, šo tehnoloģiju pirmie izmēģināja institūta darbinieki kopā ar Lopkopības un Veterinārijas institūta zinātniekiem 1991. gadā , kā rezultātā dots tehnoloģijas tehniski ekonomiskais un barības zootehniskais vērtējums un sagatavotas agrotehniskās prasības un rekomendācijas, kā arī mašīnu kompleksi šī barības veida gatavošanai. Pēdējos gados šo tehnoloģiju plaši ievieš republikas saimniecībās, jo nav nepieciešamās barības glabātuves, un  barība tiek sagatavota pilnīgi  mehanizēti ar maziem barības vielu zudumiem . Taču jāatzīmē, ka šīs barības sagatavošanas izmaksas ir 1,5-2 reizes lielākas, salīdzinot ar vītskābbarības gatavošanu tranšejās.

            Dažādu lopbarības veidu ražošanas tehnoloģiju un mašīnu kompleksu tehniski-ekonomiskam vērtējumam  ir sagatavota datorprogramma, ar kuru saimniecībām operatīvi noteic optimālos mašīnu  kompleksus un izmaksas visu veida zāles lopbarības sagatavošanai, izejot no konkrētiem saimniecības apstākļiem (līdzizpildītājs vad.pētnieks N. Kopiks).

            Operatīvai lopbarības laboratorisku analīžu veikšanai tās sagatavošanas un glabāšanas laikā institūta sastāvā 1984.gadā tika nodibināta agroķīmiskā laboratorija atbalstsaimniecībā "Dunte" (lab.vadītājs P. Daugins). Šī laboratorija veica lopbarības kvalitātes noteikšanu ne tikai izmēģinājumiem bet arī vairākām Limbažu un Rīgas rajonu saimniecībām.

            Papildus zinātnisko pētniecības programmu izpildei laboratorijai  doti Valsts plāna komitejas  uzdevumi daudzu ar lopbarības ražošanu un sagatavošanu saistītu normatīvu izstrādei - īpatnējā degvielas, elektroenerģijas, darba un materiālu (auklas, sieta, plēves) patēriņa, mašīnu gada noslodzes un citus.

            Uz šo normatīvu datu bāzes un izmēģinājumu rezultātu pamata  izstrādātas tehnoloģiskās kartes dažādu lopbarības veidu ražošanai (kukurūzas, zālāju  kultūru, siena, skābsiena, skābbarības, zāles miltu).

            Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas problēmu risināšanā laboratorijas vadošie zinātniskie darbinieki bija specializējušies  attiecīgiem virzieniem.

            Par laboratorijas vadītāju no pirmās tās dibināšanas dienas strādāja Teodors Godmanis (1961-1991.g.)*. 1972.g. viņš aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju: "Pētījumi par faktoriem, kas ietekmē siena un skābsiena sagatavošanu Latvijas PSR" T.Godmanim piemita labas zinātniskā darba organizatora spējas, kā arī teicamas lektora un informātora  dotības. Pēc T.Godmaņa laboratoriju vadīja Dr.ekon. I. Zīrups (1991 -1993.g.), pēc viņa par vadītāja vietas izpildītāju tika nozīmēts Dr.inž. J. Pankovs (1993-1994.g.). Laboratorijā ilgus gadus strādāja  zinātniskie darbinieki S. Larka (1993-1986.g.)  un O. Pāvils (1970-1994.g.), kuri specializējušies par siena sagatavošanas tehnoloģijām un mašīnu, projektu un iekārtu izstrādāšanu un to pilnveidošanu, A. Kūda (1969-1983.g.) bija specializējies par lopbarības graudu glabāšanas veidiem, graudu placināšanu un termisko apstrādi.

            R. Skauģis (1961-1969.g.) nodarbojās ar siena aktīvās vēdināšanas procesu pilnveidošanu, M. Grāvītis (1974-1988.g.) - zāles lopbarības konservēšanas iekārtas izstrādi, A. Gulbis (1985-1991.g.) - siena šķūņu manipulātoru  izveidošanu, J. Pankovs ( 1983-1991.g.)- skābbarības sagatavošanas mehanizāciju un zaļās masas frakcionēšanu. J. Pankovs – visilggadīgais laboratorijas darbinieks -  (1961-2000.g.)  specializējies zāles un vitamīnsiena miltu ražošanas tehnoloģiju un mašīnu sistēmu pilnveidošanā, barības cehu tehnoloģisko līniju izstrādē, vītskābbarības gatavošanā hermetizētos rituļos, graudu smalcinātāju izmēģināšanā un zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģiju tehniski ekonomiskais vērtējumā.

            Visus izmēģinājumu hronometrāžas, lopbarības analīzes kā arī rezultātu apstrādi savlaicīgi un kārtīgi veica vec.laborante M. Balakleite (1961-1996.g.) un  vec.agr. M. Zukovska (1978-1989.g.)

            Laboratorijas darbības periodā par lopbarības ražošanas problēmām uzrakstītas un izdotas 5 grāmatas, 55 rekomendācijas un brošūras, periodiskos izdevumos nopublicēti 280 rakstu. Konferencēs, semināros nolasīti vairāk kā 1200 referāti un lekcijas.Zinātniski tehniskās izstrādnes sistemātiski tika eksponētas republikas un Vissavienības izstādēs, kā rezultātā tika piešķirtas 18 medaļas un diplomi. Daži tehniskie risinājumi atzīti par izgudrojumiem - 8 darbi.

·         - šeit  un turpmāk iekavās norādīti darba gadi laboratorijā.

Mašīnu sistēmas izstrādāšana un tehnisko kultūru audzēšana.

Vasilijs Ustinovs, Dr.inž., Semjons Ivanovs, Dr.inž. 

            Pamatojoties uz valdības lēmumu par perspektīvās mašīnu sistēmas izstrādāšanu katrai PSRS zonai un republikai 1968.g. institūta struktūrā tika izveidota speciāla laboratorija. Par šīs laboratorijas vadītāju ievēlēja tehn.zin.kand. V.Ustinovu. Laboratorijas uzdevums bija zinātnisko darbu koordinācija un mašīnu sistēmas sagatavošana republikas apstākļiem saskaņā ar Vissavienības koordinācijas plāniem Vissavienības  lauksamniecības mehanizācijas institūta (VIM) vadībā. Mašīnu sistēmas izstrādāšanas vissavienības  koordinācijas padomes sastāvā bija arī V.Ustinovs. No sākuma laboratorija darbus veica divās grupās: mašīnu sistēmas izstrādāšanas (izpildītāji V.Ustinovs, M.Balodis un M.Naruševičs) ekonomisko aprēķinu grupa ( izpildītāji T.Tropa, S.Pinne un T.Pole). Mašīnu sistēmas pārbaudei republikā  bija  izvēlētas 9 modeļsaimniecības ("Juglas zieds" Ogres rajonā, “Liepupe” Limbažu raj., “Vandzene” Talsu raj. U.c.), kurās tika  veikta mašīnu kompleksu izmēģināšana un to ekonomiskais vērtējums. Sadarbībā ar Zemkopības ZP institūta un LLA  zinātniekiem tika sastādītas tehnoloģiskās kartes atsevišķu lauksaimniecības kultūru audzēšanai: graudaugu, daudzgadīgo zālāju  un citu laukkopības kultūru.

            Mašīnu sistēmas laboratorija nodarbojās arī ar jaunu mašīnu izstrādāšanu un esošo pilnveidošanu, par kartupeļu stādījumu kopšanas  mehanizācijas pētījumiem (S.Ivanovs – no 1980 g.) un normatīvu izstrādāšanu. 1975.-1988. gados tika izstrādāti 8 m plati bezsakabes kultivatori augsnes pamatapstrādei, astoņrindu kartupeļu kultivatori - vagotāji OKN-8, gliemežtransportieru tipa  graudu iekrāvējs sējmašīnās, divu sējmašīnu SZ-3,6 sakabe, kultivātori-dziļirdinātāji KG-4 un KG-2,5, konvejiera grābeklis GKN-6 u.c

            Mašīnas eksponētas izstādēs, tanī skaitā  arī Vissavienības, kā rezultātā bija piešķirtas TSSI 3 bronzas medaļas.

            Augšminēto mašīnu ražošana bija organizēta rūpnīcās ”Spectēraudkonstrukcija” (kartupeļu  kultivatori - vagotāji OKN-8 aptuveni 2000 gab.), "Stars" (kultivātori-dziļirdinātāji), Kuldīgas, Krāslavas, Ogres, Bauskas, Limbažu “Lauktehnikas” darbnīcās u.c.  Eksperimentālo paraugu izgatavošana un izmēģināšana veikta ciešā sadarbībā ar kolhozu "Juglas zieds" Ogres rajonā, kur bija organizēta speciāla brigāde, kura  darbojās no 1984.g. līdz 1990.gadam.

            Laboratorija sadarbojās arī ar daudziem zinātniski-pētnieciskiem institūtiem un konstruktoru birojiem – CNIIMESH (Minska), VIM (Maskava) u.c.

            No 1988.g. laboratorija nodarbojas arī ar linu audzēšanas un novākšanas mehanizāciju (atb.izpildītājs Dr.inž. S.Ivanovs). Linu novākšanai tika izstrādātas trīsrindu linu klājiena irdinātājs VLL-3, piekabināmais linu klājiena apvērsējs OLP-1, rituļu pacēlāji uz frontālā traktora  iekrāvēja bāzes.  Šī tehnika un tehnoloģija ieviešas ne tikai republikas linkopības saimniecībās bet arī Baltkrievijas un citu republiku saimniecībās. Uz daudzu izmēģinājumu rezultāta pamata tika izstrādātas rekomendācijas un 2 gadu laikā 15 Latgales saimniecībās (“Kruķi”, “Stoļerova” u.c.) sekmīgi ieviestas linu rituļu novākšanas tehnoloģijas. Šīs  problēmas risināšana un ieviešana notiek ciešā sadarbībā ar Viļānu SIS, tiek rīkoti attiecīgi republikas un rajonu semināri, darba rezultāti un priekšlikumi eksponēti izstādēs. 

            1991.gadā  Mašīnu sistēmas laboratorija tika pārveidota par Tehnisko kultūru audzēšanas  mehanizācijas laboratoriju. Šīs laboratorijas galvenie uzdevumi bija - mehanizētu tehnoloģiju un tehnisko līdzekļu izstrādāšana  kukurūzas, linu, cukurbiešu un dārzeņu kultūru ražošanai. Šo kultūru audzēšanas mehanizācijai pilnveidotas attiecīgas tehnoloģijas. Tā, piemēram, kukurūzas audzēšanai izstrādāta  skaustu tehnoloģija un izstrādātas speciālas mašīnas. Pēdējos desmit gados izstrādāti: biešu izcēlās, četrrindu kukurūzas sējmašīna, universālais rindstarpu kultivators, kultivatori-vagotāji KVU-4 un KVU-6, dēstu stādāmā mašīna, linu kūlīšu atpoguļotājs ALU-1, vienrindu linu klājiena irdinātājs ILU-1, pļavu kopšanas mašīna, pilnveidotas PRF tipa rituļu savācējpreses u.c. Linu audzēšanas un novākšanas tehnoloģijai un mašīnu kompleksu ekonomiskam vērtējumam ir izstrādāta datorprogramma, kas ļauj operatīvi noteikt linu ražošanas pašizmaksu izejot no konkrētiem saimniecības apstākļiem.

            Mašīnu sistēmas laboratorijas darbinieki aizstāvējuši 2 disertācijas, publicējuši 9 grāmatas un brošūras, aptuveni 150  zinātniskās publikācijas (t.sk. pēdējos trīs gados 18 starptautiskās). Nozīmīgākās izstrādnes, kuras ilgus gadus bija sērijveida ražošanā   kultivators - vagotājs OKN-8,  kultivators  KŠB-8, linu klājiena irdinātājs VLL-3. Ilggadīkākais  darbinieks – V.Ustinovs (no 1968 .g).Laboratorijas darbinieki ieguvuši LPSR Valsts prēmijas (I cilv.), konkursa “Sējējs” prēmijas (2 cilv.) un saņēmuši 4 medaļas vissavienības izstādēs un 2 autorapliecības par izgudrojumu.

 Konstruktoru nodaļa 

       Viena mo nozīmīgākām institūta struktūrvienībām. Jau  sākotnēji, izstrādājot institūta attīstības  stratēģiju, tika izvirzīts uzdevums nodrošināt republikas lauksaimniecību ne tik vien  ar jaunām ražošanas tehnoloģijām, bet arī ar  tām   atbilstošām  lauksaimniecības mašīnām, kuras  tiktu ražotas uz vietas republikā. Pirmais  konstruktoru nodaļas vadītājs ir A.Fuksons.  Jau 1962.g.  viņa vadībā top pirmās iekārtas cūku fermu  mehanizācijai. Šai  periodā notiek  intensīva gaļas ražošanas attīstība, tiek celti vairāki  lieli  cūku  audzēšanas kompleksi. Šai periodā vairāki jaunie  inženieri apgūst  ne vieglo  konstruktora darbu.  Tāpēc  arī nav viegli  nokomplektēt nodaļas  štatus un tie bieži  mainās. 1967.g. par nodaļas vadītāju pārceļ līdzšinējo EMD direktoru H.Kurzemnieku. Šis  ir viņa īstais  aicinājums un tā ar tiešu līdzdalību top lielākā daļa no institūta pastāvēšanas  laikā  izstrādātajām mašīnām. Jāatzīmē, ka šis  nenogurdināmais cilvēks radoši strādā vēl šodien.

       No 1990.g. līdz 1992.g.  nodaļu vada Juris Pankovs. Nevar  neatzīmēt  šīs nodaļas  darba augsto  efektivitāti. Gandrīz 100% visas izstrādātās konstrukcijas tiek īstenotas metālā institūta EMD (eksperimentālās mašīnbūves darbnīcās) . Jaunradītās mašīnas ir ļoti populāras saimniecību speciālistu vidū, tāpēc EMD nespēj apmierināt lielo pieprasījumu un pēc nodaļas zīmējumiem mašīnas sāk ražot R/a  ''Lauktehnika''  rajonu nodaļas un arī vairākās rūpnīcas (Hidrolat, Stars, Jelgavas  lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, Daugavpils ARR, Speciālo tēraudu konstrukciju rūpnīca u.c.). Vairākas izstrādātās konstrukcijas bija oriģinālas un atzītas par izgudrojumu. Vēl šodien lauku  rajonos neskaitāmās zemnieku saimniecībās strādā  ar institūtā konstruētām mašīnām, un tās droši konkurē ar  moderno Rietumu tehniku.

       Institūta  pastāvēšanās  laikā  konstruētas svarīgākās  mašīnas dotas sarakstā. 

Kartupeļu ražošanas mehanizācija

Vilnis Epro, mgr.inž. 

       Kartupeļu audzēšanas, novākšanas un glabāšanas tehnoloģisko procesu  risināšanai institūta struktūrā bija paredzēta attiecīgā labaratorija. Kartupeļu ražošanas mehanizācijas laboratorija izveidojās uz MTP  ekspluatācijas nodaļas  bāzes 1969. gadā maijā. Laboratorijā strādāja: vadītājs V.Epro  , vec.zinātniskais līdzstrādnieks V.Dzinters, meistars A.Eizentāls un vec. laborante Ak.Laizāne.  Mūsu institūts, kopā ar citu republiku (kur audzēja kartupeļus)  mehanizācijas un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūtiem bija Vissavienības problēmas :  “Izstrādāt tehnoloģiju un noteikt mašīnu kompleksus kartupeļu audzēšanai, novākšanai, pēcapstrādei un  glabāšanai”,  līdzizpildītājs  .Zinātnisko darbu  koordinēja Kartupeļu saimniecības institūts ( ИКX) Piemaskavā.  Pirmajos darbības gados laboratorijas pētījumu virzieni bija :

 1.  Mehanizētas diedzēto kartupeļu sagatavošanas, stādīšanas  un kopšanas tehnoloģiju izstrādāšana. Laboratorija izstrādāja  tehnoloģiju kartupeļu diedzēšanai polietilēna maisos, tos ievietojot speciālos karkasos-konteineros.  Maisu pildīšanai tika izstrādāta dozatora konstrukcija. Vēlākajos gados kartupeļu diedzēšanai un arī uzglabāšanai  laboratorija izstrādāja universālā konteinera (400 kg)  konstrukciju. Šo karkasu un konteineru kraušanas operācijas  veica ar hidrokrānu, apgādātu ar speciālu  satverēju, kura konstrukcija izstrādāta institūtā. Lai palielinātu darba ražīgumu un samazinātu bumbuļu asnu aplaušanu  stādamās mašīnas aprīkoja ar rāmi konteinera novietošanai,  tādejādi samazinot pārkraušanas operāciju skaitu.  PSRS lauksaimniecības ministrija šo diedzēto kartupeļu  sagatavošanas un stādīšanas tehnoloģiju ieteica  izmantot kartupeļu ražošanai valstī.

Vairāku gadu darba rezultātā V.Dzinters 1973. gadā aizstāvēja disertāciju  tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai.   Kartupeļu  diedzēšanas un stādīšanas tehnoloģija  tika atzīta kā izgudrojums. 

2. Kartupeļu novācāmo kombainu  tehnisko, ekonomisko un kvalitātes rādītāju pētījumi.  Jau  1963. gadā pēc PSRS un republikas lauksaimniecības ministrijas norādījuma  institūtam   uzdeva  organizēt jauno, PSRS  ražoto, kartupeļu novācāmo kombainu  K-3, KGP-2 pārbaudi ražošanas apstākļos Latvijas republikā. Kombainu pārbaudi un apsekošanu veica padomju saimniecībās: Madliena, Bulduri, Cesvaine un Rīgas raj. kolhozā “Pionieris” .  Iesākto darbu turpināja  jaunizveidotā laboratorija.  Vēlākajos gados, pēc daudz plašākām metodikām, tika izdarīti izmēģinājumi ar VDR  “ Fortschritt”  firmas kombainiem, noteicot to izmantošanas iespējas dažādos augsnes mehaniskā sastāva, akmeņainības un mitruma apstākļos.  Lai palielinātu kartupeļu kombainu  izmantošanas laiku,  laboratorija izstrādāja metodiku  racionālai šķirņu struktūras noteikšanai , kas deva iespēju mūsu apstākļos tos izmantot pat līdz  60 dienām sezonā.  

Kartupeļu ražu kāpināšana, bet jo sevišķi agrīnās  ražas ieguvei , liela loma  bija sēklas kartupeļu uzsildīšanai pirms stādīšanas. 1983. gadā  laboratorija izstrādāja sēklas kartupeļu uzsildīšanas tehnoloģiju. Kopā  ar Bulduru  sovhoza tehnikuma  agronomu F.Kozlovski  tika precizēta  optimālā sildīšanas temperatūra  un tās ilguma režīms.  Laboratorija kopā ar  Perspektīvās projektēšanas nodaļu  veica stacionāro kartupeļu šķirošanas punkta  projektēšanu, organizēja  celtniecību  un nestandarta iekārtas izgatavošanu   Baltijas MIS saimniecībai  “Rīdzene”. Pēc  laboratorijā izstrādātā  projektēšanas uzdevuma Lauku celtniecības institūts izprojektēja kartupeļu  glabātavu (4000 t) un šķirošanas punktu (30t/h) Alūksnes raj. kolhozam “Igrive” , kurai  iekārtu izgatavošanu un montāžu  veica EMD darbinieki.

Sākot ar 1991. gadu  vienīgais kartupeļu tematikas izpildītājs bija V.Dzinters.  Šajā   laikā darbs tiek saistīts  ar EMD un rūpnīcas “Stars” izgatavoto eksperimentālo kartupeļu ražošanas  mašīnu kontrolizmēģinājumiem.  Laboratorija izstrādāja  projektēšanas tehniskos uzdevumus  un izmēģināja  septiņas mašīnas ( stādāmā mašīna UKS-2-1; sviedējrata kartupeļu racējs KRE-1; kartupeļu vagotājs UN-1142; atsperpirkstu ecēšas EAP-0,7; stādāmā mašīna UN-1400; kartupeļu stādītājs-vagotājs KSV-2; kartupeļu novākšanas kombains UN-1700). 1992. gada sezonā V Dzinters kopā ar Baltijas MIS veica salīdzinošus izmēģinājumus katrupeļu novākšanas kombainiem  UN-2200 (Norvēģija) un kombainam  E-686 (VDR).  Kopā ar Priekuļu SIS veica  kartupeļu šķirotāja M-610  pārbaudi ražošanas apstākļos, pēc  kuras tika izstrādāts projektēšanas tehniskais uzdevums  un izstrādāts projekts.  Šo mašīnu  vēl šobrīd ražo  Rūpnīca “Darbagaldnormal” 1993.-1994.g.g. laboratorija izstrādāja  kartupeļu kultivatoru-vagotāju  konstrukciju  un izvietoja tos ražošanā rūpnīcās “Stars”  un Daugavpils autoremontu   rūpnīcā.

Pēc V.Dzintera  pēkšņās nāves  1997.g. decembra beigās  ar kartupeļu audzēšanas problēmam turpina  nodarboties V.Epro, H.Kurzemnieks, Eg.Lāčgalvis, izstrādājot mehanizētu kartupeļu  pēcapstrādes līnijas projektu. Iekārtas izgatavoja SIA “Grauds PI”  un tika realizēts Bauskas raj. Iecavas pagasta  z/s “Bērziņi”.

Laboratorijas darbības laikā izstrādāti četri kartupeļu  noliktavas un šķirošanas punktu tehnoloģiskie  projekti, sagatavotas un izdotas vairāk kā 190 publikācijas, tanī skaitā 3 grāmatas un 73 brošūras-rekomenrdācijas. 

Institūta materiāli tehniskās bāzes izaugsme

Edgars Lāčgalvis, Dr.inž.

       Institūts sāka veidoties telpās, kas bija paredzētas citiem mērķiem, tāpēc jau ar pirmajām  dienām bija jāsāk domāt par ēku  celtniecību un pielāgošanu pētniecības darbam. Reizē bija  jārisina arī dzīvokļu celtniecība, jo bez tiem nebija iespējams nokomplektēt kadrus. 1962.g.  uzsāk  24 dzīvokļu mājas  celtniecību. No ražošanas ēkām pirmo uzceļ metināšanas laboratoriju (1965), kur vēlāk izmanto vienkārši par laboratorijas  ēku. Daudz kas šai ēkā ir lieks, jo  metināšanas procesu pētījumi nekļuva par institūta pētnieciskās darbības virzienu.  Tiek uzcelta 18. dzīvokļu māja (1968). Rezerves daļu noliktavu pārbūvē semināru un izstāžu rīkošanai. 1969.g. nelielai kantora ēkai uzceļ otro stāvu, ieliek plašākus logus. Savukārt pie vārtiem uzceļ glītu sargu mājiņu vecās koka būdas vietā. Un atkal trūkst dzīvokļi. Nu jau iecere ir uzcelt kaut ko lielāku - 55-dzīvokļu māju ( 1971 - 1973.g).

       Sakarā ar perspektīvās projektēšanas nodaļas izveidošanu rodas nepieciešamība pēc telpām Rīgā, lai ērtāk klientiem mūs sameklēt. No Rīgas pilsētas izdodas noīrēt telpas Peitavas ielā 10/12. Taču tās ir jāremontē un jāsakārto (1970.g.).

       Tiek uzsāktas celt arī divas 36-dzīvokļu mājas. Taču, kad ēkas ir gatavas , lauksaimniecības ministrija tās atdod p.s. Ulbroka

       Institūts aug, bet  telpas  ir par šaurām, jo katru gadu LLA nosūta darbā 2-3 absolventus. Plašākai celtniecībai  šķēršļus liek ideja par  lauksaimniecības zinātniskā centra celtniecību Siguldā, tāpēc neatļauj celt nevienu ražošanai domātu ēku. Lauksaimniecības ministrija tiek “apvesta ap stūri” un dabūti līdzekļi piebūvei pie izstāžu zāles (pašreizējā Ulbrokas muzikas skola). Šī  piebūve ir skaists 3 stāvu korpuss, kurš viss tiek atvēlēts  tehniskās informācijas nodaļai . Protams, veselu stāvu aizņem bibliotēka ar plašu lasītavu. Arvien populārāka kļūst institūta eksperimentālās mašīnbūves produkcija, tāpēc  nobriest ideja zem nosaukuma “eksperimentālās darbnīcas rekonstrukcija” – tiek rekonstruēti  abi cehi un tos bloķē ar 4 stāvu inženierkorpusu. Celtniecība ilgst vairākus gadus, bet nu  telpu zinātniekiem ir pietiekoši. Kopējo pagalma  izskatu bojā vecs koka šķūnis. Tiek  nolemts to nojaukt un vietā samontēt 900m2   lielu paviljonu izstāžu vajadzībām. Risinot paviljona celtniecību, atceramies, ka ir  iespējams dabūt centralizētos līdzekļus civilās aizsardzības būvei. Nav vairs objekta kam to “pabāzt” apakšā, tāpēc tiek nolemts to izvietot zem paviljona. Top būve ar 2 zālēm, somu pirti, tualetēm u.c. palīgtelpām.

       Pa to laiku nobriest vēl viena vajadzība, jo ir jau tik daudz automašīnu un citas tehnikas,  ka MTS vecās garažas paliek  pa šaurām. Bet arī brīvas zemes vairs nav, tāpēc nojauc veco lauksaimniecības mašīnu šķūni un tā vietā uzceļ modernas garažas ar apkopes  punktu. Drīz pēc tam tiek uzcelta arī 60-dzīvokļu un 24-dzīvokļu mājas, uzbūvēts  ūdens tornis, izurbtas trīs artēziskās akas. Atkal pa šauru ir arī darbnīcām. Top metāla angārs cehu paplašināšanai, jo saimniecībās strādā zinātnes atziņu ieviesēji. Plašos apmēros tiek realizēta ideja, ka viena organizācija  projektē kas ar jaunu tehnoloģiju, priekš tās konstruē mašīnas, tās izgatavo, arī uzstāda un iedarbina.

       Šai laikā nemitīgi papildinās arī institūta pētnieciskā bāze, autotransports. Apakšvienību rīcībā ir traktori, piekabes, dažāda lauksaimniecības tehnika. Liels  panākums ir katrai apakšvienībai iegādāta vieglā automašīna. Tas dod iespēju operatīvi veikt pētniecisko darbu. Tiek  iegādāts pat traktors K-700, arī  T-150K. Darbinieku atvešanai no Rīgas iegādāts kalpo autobuss LAZ. Savukārt saimnieciskai darbībai kalpo vairāki pašizgāzēji, kravas mašīnas, ieskaitot KAMAZ-us . Ir arī 10-tonnu celtspējas autoceltnis, ekskavators.

       Arī darbnīcās  parādās jaunas virpas, frēzmašīnas, metināšanas pusautomāti, elektriskā krāsns, koordinātu darbgalds u.c. Detaļu krāsošana notiek modernā krāsošanas cehā.1986.g. institūts iegūst īpašumā Duntes  8.gad. skolas ēku Limbažu rajonā, lai vēl vairāk nostiprinātu saites ar ražotājiem,  tur tiek iekārtota moderna laboratorija lopbarības kvalitātes un notekūdeņu pārbaudei. Uzceļ garāžu tehnikai un labiekārto telpas zinātnieku atpūtai vasarā.

       80-to gadu beigās vēl tiek  uzprojektēta 90-dzīvokļu māja, lai pilnīgi visus  institūta darbiniekus nodrošinātu ar labiekārtotiem, ģimenes lielumam atbilstošiem dzīvokļiem.

       Taču  māju uzcelt neizdodas divu ietiepīgu sievu dēļ, kuras atsakās atbrīvot uz celtniecības laiku dzīvokļus nojaucamajās barakās (pagaidu dzīvokļi tiek piedāvāti jaunās mājās). Kamēr izmaina celtniecības vietu, mainās arī sabiedriskā iekārta un šiem nolūkiem vairs naudas nav. 90-tos gados  mainoties saimniekošanas veidam laukos un valsts atteiksmei pret vietējo mašīnbūvi. Samazinās arī darba apjoms zinātnē un daļa tehniskās bāzes kļūst grūti izmantojama un uzturama. Pašvaldībām tiek  nodots dzīvojamais sektors, garāžas, laboratorijas ēka, informācijas nodaļa, klubs, objekti Rīgā un Duntē. Darbnīcu cehi, izstāžu paviljons tiek iznomāti.

       Vienīgais gandarījums, ka neviena ēka netiek nojaukta vai izdemolēta un atrod pielietojumu vietējās pašvaldības vajadzībām.

Mašīnu traktoru parka ekspluatācijas  nodaļa laikā no tās dibināšanas līdz 2000.gadam.

Dainis Viesturs, Dr.inž. 

MTP (mašīna traktora parka) ekspluatācijas nodaļa tika izveidota vienlaicīgi ar institūta nodibināšanu 1960. gadā. Pirmie nodaļas darbinieki bija:  tās vadītājs G.GončarenkoG.Zinaburgs  un laborante V.Skibina.  Pēc G.Gončarenko iecelšanas par rūpnīcas “Stars”  direktoru  1961.gadā par nodaļas vadītāju no Zemkopības institūta pārcēla  V.Epro.  1962. gadā  pēc LLA ehanizācijas fakultātes  beigšanas nodaļā sāk strādāt I.Ķikāns . No 1963. gadā nodaļas ietvaros darbojās divas laboratorijas -  MTP  tehniskās apkalpošanas ( vadītājs G.Zinaburgs) un  MTP izmantošanas (vadītājs-institūta direktors  A.Lazarevs).  1964.gadā  nodaļā sāka strādāt meistars A.Eizentāls un vecākā laborante Ak. Laizāne. Nodaļas darbinieki pildīja Vissavienības tēmu  par mašīnu-traktoru parka izmantošanu, tehniskās apkalpošanas  un glabāšanas zinātnisko pamatu izstrādāšanu, kuru koordinēja Centrālais nemelnzemes  lauksaimniecības mehanizācijas  un elektrifikācijas zinātniski pētnieciskais  institūts  (ЦНИИМЭСХ) Minskā.  Zinātniski pētnieciska darba izpildes gaitā  1962.-1963. gados tika izstrādāts  projekts un uzbūvēts eksperimentālais tehniskās apkalpošanas punkts Preiļu rajona kolhozā “ Krasnij Oktjabrj”, kur notika  eksperimentālo datu ieguve par  mašinu parka ekspluatāciju saimniecībā. Tika izstrādātas  Tehnoloģiskās kartes periodisko tehnisko apkalpju veikšanai, noteikti nepieciešamie instrumenti, minimalā  apmaiņas rezerves daļu nomenklatūra. 1965.gadā šeit tika organizēts Vissavienības seminārs par mašīnu  traktora parka tehniskās ekspluatācijas jautājumiem. 1964.gadā nodaļā zinātnisko darbu par mehanizēto darbu izpildes ilgumu pamatojumu laukkopībā veica institūta zinātniskais sekretārs , l.z.k. P.Udincovs. Šajā gadā nodaļā sāk strādāt v.z.l. A.Kūda  pie tēmas par  lauksaimniecības tehnikas glabāšanu.  Tika izdarīti eksperimentālie pētījumi lopkopības mašīnu korozijas samazināšanai agresīvās vidēs .  1965.gadā  tika  projektēts un nokomplektēts  mobilais tehniskās apkalpes punkts uz automašīnas GAZ-69 bāzes. I.Ķikāns  pētot dzinēju cilindra-virzuļa  grupas izdilumu ar pneimatiskā kalibratora palīdzību vienlaicīgi uzlaboja tā konstrukciju. 1967.gadā  izstrādāja mašīnu-traktora parka tehniskās apkalpošanas kompleksa tehnoloģisko shēmu pēc kuras  Lauku celtniecības projektēšanas  institūts  sagatavoja celtniecības projektu kolhozam “Zelta zvaigzne”  Liepājas rajonā.  Komplekss  tika  uzbūvēts 1969.gadā. Nestandarta  iekārtu izgatavoja institūta Eksperimentālajā mašīnbūves darbnīca (EMD).

Sešdesmito gadu beigās nodaļā uzsāka darbu virkne jaunu darbinieku – R.Kazulis, T.Vilciņa, V.Kokorevičs, D.Viesturs, N.Kopiks.  Citi : A.Kūda,  I.Ķikāns , V.Epro pārgāja strādāt citās nodaļās. Darbs A.Lazareva vadībā (līdz 1976.gadam) tika  turpināts pie mašīnu-traktoru  parka izmantošanas pētījumiem, G.Zinaburga vadībā -  par tehniskās ekspluatācijas jautājumiem. Kā nozīmīgākās jāmin  A.Lazareva  izstrādnes par  dispečerdienesta lomu un vietu ražošanas procesa vadīšanā,  N.Kopika pētījumi  par traktora dzinēja  noslodzes optimizāciju. Šiem pētījumiem N.Kopiks kopā ar citiem institūta darbiniekiem izstrādāja un  pārbaudīja tam laikam progresīvu iekārtu dzinēja slodzes reģistrēšanai no attāluma. Šī  izstrādne vēlākā darba gaitā  kļuva par pamatu zinātņu kandidāta disertācijai. D.Viesturs septiņdesmito gadu vidū uzsāka labības novākšanas tehnoloģiju pētījumus, kurus turpinot 1986.g. tika sagatavota un aizstāvēta disertācija. Ar tehnisko apkopju punktu plānošanu , to iekārtu darba pētījumiem, jaunu iekārtu izstrādāšanu nodarbojās G.Zinaburgs, R.Kazulis, V.Kokorevičs, vēlāk arī G.Malkins. Zināmu darba daļu toreiz aizņēma t.s. normatīvu tēmas, kuru izstrādi koordinēja Vissavienības institūti. Tēmu  izpilde bija saistīta  ar statistikas datu vākšanu visā republikā, šim nolūkam bija jāizvēlas bāzes saimniecības, jāorganizē tur uzskaite un datu  vākšana. Darbs bija saistīts ar biežiem un ilgiem  komandējumiem pa republikas saimniecībām datu  vākšanai un apstrādei tika pieņemtas  vairākas ekonomistes un laborantes – V.Kaņepe, Z.Grutkovska, R.Kuņicka, Z.Mežale, M.Ivanova.  Lielāko daļu šā darba smaguma tomēr gulās uz R.Kazuli un V.Kokoreviču. R.Kazulis  bez tam izstrādāja virkni palīgierīču  un iekārtu tehnisko apkopju atvieglošanai, V.Kokorevičs -  tehnikas mazgātuves projektu ar dubļu savākšanu konteineros. Šī  iekārta Ulbrokā strādā jau vairāk nekā  piecpadsmit gadu, izstrādnē  ir vairāki oriģināli risinājumi un tā V.Kokorevičam varēja kalpot par pamatu disertācijas izstrādāšanai. Diemžēl,  galvenokārt nelielās  algas dēļ astoņdesmito gadu vidū R.Kazulis un V.Kokorevičs no darba institūtā aizgāja, drīz pēc tam arī N.Kopiks. 1987.g.  domstarpību ar partiju dēļ  nodaļas vadītāja posteni atstāja G.Zinaburgs. Astoņdesmito gadu vidū nodaļā sāka strādāt virkne jaunu darbinieku – A.Aizpurvs, J.Bērziņš, I.Zeps, J.Tumpelis. Tā kā  šis laiks  sakrita ar zemnieku saimniecību veidošanās sākumu, tad pamatā viņi tika virzīti uz nelielām saimniecībām piemērotas tehnikas izstrādi.  Zinātniskam darbam vairāk pievērsās A.Aizpurvs – izstrādāja konstrukciju un pētīja darba režīmus lopbarības rituļu attinējam-plucinātājam uz  šī pamata kā pirmais institūtā izstrādājot un aizstāvot maģistra darbu.

Strādājot pēc grantu finansēšanas principa deviņdesmito gadu  vidū  administratīvais dalījums nodaļās zaudēja savu  nozīmi, taču kā nodaļas darbinieku nozīmīgākie sasniegumi jāatzīmē trīs aizstāvētās disertācijas,  kopā ar citiem autoriem          sagatavotas grāmatas, aptuveni 25 brošūras par tehnikas izmantošanas un ekspluatācijas jautājumiem, virkne veiksmīgu tehnisko apkopju punktu  tehnoloģiju  projektu, dalība normatīvu  tehnikas darba nodrošināšanai izstrādē, veiksmīgas iekārtu, tehnikas paraugu un palīgierīču konstrukcijas.

 Sadarbība ar zinātnes un mācību institūtiem, rūpnīcām un saimniecībām.

           Aizejošā 40.gadu periodā institūta un UZC zinātniski pētnieciskā darbība veikta ciešā sadarbībā ar mūsu republikas zinātniskiem, mācību un projektēšanas institūtiem, konstruktoru birojiem un rūpnīcām - Zemkopības, Lopkopības un Veterinārijas ZP institūtiem , LLU (LLA), RTU un  Zinātņu akadēmijas institūtiem, "Lauku projekts", "Agroprojekts", VSKB, PKTB, Baltijas MIS,  rūpnīcām "Stars", Rīgas, Jelgavas un Liepājas LMR tā arī ar kaimiņu republiku un Vissavienības (Krievijas) institūtiem un rūpnīcām - Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas LMEZP, Baltkrievijas CNIIMESH, NATI, VIM, VIESH, VISHOM, VIĶ, VNIKOMŽ, HIPTIMESH, IKH (kartupeļu saimniecības institūts), Minskas, Kirovas un Harkovas traktoru rūpnīcām un citām organizācijām.

            Sadarbību ar augstāk minētajām organizācijām veicināja arī tas ka mūsu un citu republiku institūti tika iekļauti kā izpildītāji Valsts koordinācijas zinātnes plānos daudzu kompleksu problēmu risināšanai attiecīgās lauksaimniecības nozarēs. Kā, piemēram, lauksaimniecības attīstības programmmas un perspektīvās mašīnu sistēmas sastādīšanā, dažādu normatīvu izstrādāšana lauksaimniecības produkcijas ražošanai (degvielas, elektroenerģijas, darba, traktoru pneimoriepu un citu materiālu patēriņu, traktoru un mašīnu gada noslodzi u.c.).

            Kompleksu problēmu risināšanas gaitā mūsu institūta darbinieki sistemātiski piedalījās kā republikas tā Vissavienības un zonālās zinātniskajās konferencēs, semināros un izstādēs ar referātiem, ziņojumiem un eksponātiem.

Bez republiku un Vissavienības institūtu kontaktiem tika organizētas tikšanās arī ar kaimiņvalstu zinātnisku un ražošanas organizāciju pārstāvjiem un piedalīšanās ārzemju zinātniskās konferencēs. Kā piemēram, ar Vācijas firmu un rūpnīcu "BBG Leipzig", "Fortschritt", "Claas", "Strautmann", "Weimarwerker", Čehoslovākijas rūpnīcu "Agrostroj-Jičin", Motokov firmu, Polijas firmu "Agromet", Norvēģu firmu "Kverneland" u.c. Tas viss sekmēja zinātnisko darbu efektivitātes paaugstināšanai.

            Jaunu tehnoloģiju, mašīnu un izstrādāto projektu ieviešana un izmēģināšana ražošanas apstākļos veikta ciešā sadarbībā arī ar daudzu bijušo un esošo saimniecību vadītājiem un speciālistiem. Kā, piemēram, Siguldas, Skrīveru, Lielplatones, Mežotnes izmēģinājumu saimniecībām, Stendes, Viļānu, Priekuļu SIS, Dobeles DSIS, Laidzes ST, Mālpils ST, Bulduru ST,  Vecauces mācību saimniecību, Baltijas MIS, padomju saimniecībām : "Madliena", "Skulte", "Kaķenieki", "Barkava","Ulbroka","Rudbārži","Liepupe","Olaine","Vilce","Eleja","Ogre","Progress", Ļeņina v.n. (Salaspils), kolhoziem: "Uzvara" Bauskas raj., "Avangards", "Ķekava", "Koknese", "Lāčplēsis" Ogres raj., "Andrupene", "Blāzma", "Ance" Ventspils raj., "Renda", "Ādaži","Ropaži", "Mārupe","Allaži", "Juglas zieda", "Oktobris" Valkas raj. "Dunte", "Līksna", "Nīcgale", A/F "Turība"("Sarkanais Oktobris") Preiļu raj."Draudzība"un Ļeņina v.n. ("Vandzene") Talsu raj., "Druva" Saldus raj.

            Pēdējos gados cieša sadarbība zinātnes jomā tiek uzturēta arī ar daudzām zemnieku saimniecībām. Kā, piemēram, z.s. "Ogre", z.s."Strūdnieki", z.s. "Dobelnieki", z.s. "Krūmiņi" Ogres raj., z.s. "Jauninnītes" Allažu pag., z.s. "Kurciņi"Tukuma raj., z.s. "Bērziņi" Iecavas pag., z.s. "Ceļtekas"Līksnas pag.,"Mazkalniņi"Tērvetes pag., "Kantuļi" Zaļenieku pag., "Zundi" Andrupenes pag. u.c.

            Jaunās tehnikas izstrādāšanā un izgatavošanā institūta zinātniskie darbinieki uzturējuši radošu sadarbību arī ar republikas un daudzu rajonu Lauktehnikas vadītājiem un speciālistiem, kā rezultātā vairākās Lauktehnikas darbnīcās tika organizēta institūtā izstrādātu mašīnu un iekārtu ražošana. Kā piemēram, izvelkamos ventilācijas kanālus (Saldus LT), sivēnu  sildamlampas (Kuldīgas LT) , konvejiera grābekļus (Tukuma un V!lmieras LT), augsnes apstrādes mašīnas (Bauskas, Cēsu), Ogres un Jelgavas LT), barības maisītājus un sadalītājus (Krāslavas LT) u.c.

 

 LVLMEZP institūta un Ulbrokas zinātnes centra izstrādātās un ražotās nozīmīgākās lauksaimniecības mašīnas un iekārtas.

 

Nr.p.k.

Mašīnu, iekārtu nosaukumi

Marka

1.

Šķidrās barības sūknis

NŽ; K-3

2.

Šķidrās barības maisītājs-izdalītājs

SRK-3

3.

Degvielas sprausla apkures katliem

 

4

Pelavu savācējs kombainam SK-4

 

5.

Iekārta tehnikas apskates punktiem

 

6.

Iekārta barības virtuvēm

 

7.

Torņveida siena glabātava

 

8.

Šķidrās barības izdalītājs uz elektrokara

 

9.

Greifers pārkrāvējs kūtsmēsliem

PG-1,7

10.

Hermētiskais tornis mitriem graudiem

 

11.

Kombinētās barības glabātava

 

12.

Šķidrās barības izdalītājs uz šasijas T-16

PT-0,9B

13.

Stacionārais kombinētās barības izdalītājs

 

14.

Rotējošo nažu ecēšas ar darba plat.1,6-10m

RNB, RNE

15.

Skābsiena, skābbarības paraugu noņemšanas zonde

 

16.

Izbīdāmais ventilācijas kanāls

VK-16;VK-18

17.

Kombinētā sakabe SONG platumā 6-16 m

 

18.

Izsējas dziļuma regulēšanas ierīce

 

19.

Siena pneimotransportieris

 

20.

Frontālais iekrāvējs uz traktora T-25

KF-0,4

21.

Šķidrmēslu cisternas 12 un 16 m3

 

22.

Pieckorpusa arkls akmeņainām augsnēm

PLN-5-35K

23.

Šķidro konservantu ievadīšanas iekārta

DŽK-2-200, KVK-1,5

24.

Sauso konservantu dozators

DSK-2

25.

Puspiekabe ar maināmām kravas kastēm

 

26.

Šaurgabarīta barības izdalītājs

RI-6

27.

Šķidrās un sausās barības izdalītājs uz elektrokara

RKP-1,6

28.

Kultivātori ar darba plat.2,2-7,2

KSN, UUK

29.

Arkli akmeņainām augsnēm ATA ar 2,3,4 un 5 korpusiem un PN ar 1,2 korpusiem

AA-3-40

30.

Rupjās barības izdalītājs

KTU-10I

31.

Autosakabe traktoriem K-701 un T-150K

 

32.

Siena savākšanas - iepildīšanas piekabe

PPZ-60

33.

Vircas sūknis

Ž-20

34.

Vircas sūknis

NŽ-7

35.

Greifera pārkrāvējs siena šķūņos

PK-3

36.

Kartupeļu vagotāji ar 3,5 un 7 korpusiem

OKN

37.

Kartupeļu vagotājs-kultivators

KV-4R

38.

Piekabināmais siena vālotājs-apvērsējs

E 318

39.

Graudu mikronizācijas iekārta

 

40.

Kultivātors-dziļirdinātājs traktoram K-700

KG 4

41.

Kultivātors-dziļirdinātājs traktoram T-150K

KG 2,5

42.

Konveijera siena grābeklis

GKN-6

43.

Divu sējmašīnu SZ-3,6 sakabe

 

44.

Linu vālu irdinātājs

VLL-3

45.

Sakņu mazgātājs-akmeņu atdalītājs

MK-10 A

46.

Rotora-ekscentra kartupeļu racējs

KRE 1

47.

Čīzeļkultivātors

KAN-6

48.

Uzkare šasijai  T-16 M

 

49.

Mehāniskais greifers sienam

MG-0,2

50.

Hidrauliskais greifers sienam

BP-0,2

51.

Slīdgrābeklis

GS-3

52.

Irdinātājšļūce

ŠE-2;3;4 m

53.

Linu atpoguļotājs

 

54.

Linu kuļmašīna

KL-1

55.

Rituļu krāvējs

PPL-0,5

56.

Priekšējā uzkare traktoram MTZ-80

 

57.

Kartupeļu padeves transportieris-dozators

DK-1

58.

Kartupeļu konteinera apgāzējs

AK-450

59.

Vagotājs

VŠ-5

60.

Rotācijas ecēšas

BRK-1,4

61.

Rotācijas ecēšas

RR-RB

62.

Atsperpirkstu ecēšas

UN-1130S

63.

Vagu aizvērsējs

VA-3

64.

Kartupeļu lakstu pļāvējs

PLK-2

65.

Buldozera lāpsta traktoram T-150K

 

66.

Zāles pļaujmašīna

P-1,8

67.

Plattvēriena kultivators

KP-14

68.

Lakstu pļāvējs

BD-4

69.

Hidrauliskais greifers kūtsmēsliem

G-2,5

70.

Elevātora tipa kartupeļu racējs

ŠK-4

71.

Kartupeļu šķirotājs

GK-3

72.

Konveijera grābeklis

RR-F-1

73.

Rituļu attinējs

VM-1

74.

Vētījamā mašīna

PPT-1,0

75.

Traktora piekabe

P-1,5

76.

Traktora piekabe

VU-150

77.

Kartupeļu sautētājs

SM-1

78.

Barības smalcinātājs-maisītājs

TU-300

79.

Rokas ratiņi

I P-30

80.

Piekabināmais hidrauliskais iekrāvējs

 

81.

Pļaujmašīnas uzkare T-16

 

82.

Priekšējā uzkare traktoram T-25 A

 

83.

Buldozers šasijai T-16M

 

84.

Buldozers traktoram T-25A

 

85.

Siltuma ģenerātors 25 kW

ASR-2M

86.

Sivēnu apsildīšanas automātiskā iekārta

RSNT-40

87.

Trīsfāzu sprieguma regulātors

MI-1

88.

Graudu, siena mitruma mērītājs

DAT-10

89.

Daudzpunktu automātiskais termometrs

 

90.

Nesmalcinātai zāles pļāvējs-pneimoiekrāvējs pļāvējam-smalcinātājam E-280

 

91.

Nesmalcinātās zāles iekrāvējtransportieris pļaujmašīnai KPS-5G

 

 

Mehanizācijas institūta (Ulbrokas ZC) zinātnieku sarakstītās grāmatas.

 

Nr.p.k.

 Vārds, uzvārds

 Grāmatu nosaukums

 Izdevniecība

1.

Bērziņš I., Vilde A., Ciblis E., Kreilis U.

Kukurūzas audzēšanas darbu kompleksā mehanizācija

Rīga, LVI, 1961.g.  6 iesp.l.

2.

Autoru kolektīvs

Tipveida tehnoloģiskās kartes galveno lauksaimniecības kultūru audzēšanai, novākšanai un organiskā mēslojuma sagatavošanai

31.tipografija 1962.,1984. 9 izd.l.7 izd.l

3.

Bērziņš I.,Vilde A., Ciblis E.

Kukurūzas audzēšanas darbu kompleksā mehanizācija

Rīga, LVI, 1964.g. 9,5 iesp.l.

4.

J.Pankovs

Zāles miltu ražošana. Rokas grāmata lauksaimniecības darbiniekiem.

Rīga, LVI 1965,4 izd.l.

5.

Autoru kolektīvs

Cukurbietes

Rīgā, "Liesma" 1966. 222.lpp

6

T.Godmanis, G.Grinblats, T.Rūķis, J.Vaivars

 Pilnvērtīgas lopbarības ražošana

"Liesma", 1976, 15,45 izd.l.

7.

Autoru kolektīvs

Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā

LM ZTIP, Rīga,1970.9,5 iesp.l.

8.

Autoru kolektīvs

Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā

LM ZTIP, Rīga, 1974. 10,5 iesp.l.

9.

Autoru kolektīvs

Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā

Rīga, "Zvaigzne", 1978, 124.lpp.

10.

Autoru kolektīvs

Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā

Rīga, "Avots", 1982, 140.lpp.

11.

Augusts Karlivāns

Darbu kompleksā mehanizācija cūkkopības fermās

LVI, R., 1963, 182.lpp.

12.

Augusts Karlivāns

Cūkkopības mehanizācijas tehnoloģija

"Liesma", Rīga, 1971., 216.lpp.

13.

Lazarevs A., Zinaburgs G.

Lauksaimniecības tehnikas izmantošana

R., "Liesma" 1972.

14.

J.Latvietis, J.Pankovs

Granulētā un briketētā lopbarība

"Liesma", 1978,135.lpp

15.

J.Pankovs, A.Runce, G.Vīgants

Zāles miltu ražošana

"Liesma", 1975,6,96 izd.l.

16.

J.Pankovs, T.Godmanis

Lopbarības ražošanas mehanizācija

"Avots", 1983, 9,99 izd.l.

17.

Viesturs D., Bērziņš E.

Tehnoloģiskās vienības druvās

R., "Liesma" 1979.

18.

Vilde A.

Lieljaudas traktoru izmantošana

Rīga, "Liesma", 1976, 7,6 iesp.l.

19.

Vilde A., Cēsnieks A., FreimanisA., Pinnis U.

Kombinētās augsnes apstrādes mašīnas

Rīga,   "Avots", 1988, 8,8 iesp.l.

20.

Vilde A., Spēlmanis J., Ustinovs V.

Cukurbiešu audzēšanas darbu mehanizācija

Rīga LVI, 1962. 7,2 iesp.l.

21.

Вилде А.А.

Новое в механизации обработки почвы в почвенно-климатических условиях Прибалтики

Рига, "Зинатне", 1980. 2,1 п.л.

22.

Вилде А., Цесниекс А.,Моритис Ю., Пиннис У., Каулиньш Я., Фрейманис А.

Комбинированные почвообрабатывающие машины

Ленинград, Агропромиздат, 1986. 7,0 п.п.

23.

Eduards Matisāns

Padomi lopkopēja darba atvieglošanai. Sērijā Zinātne laukiem (23.)

Rīga, "Zinātne" 1991.4,95 izd.l.

24.

Autoru kolektīvs

Praktiski padomi zemniekam

Ulbroka, "Liedags" 1992.8,8  i.l

25.

Autoru kolektīvs

Lauksaimniecības tehnoloģiju un mašīnu sistēma

LVLEZPI, 1993., 109.lpp.

26.

Autoru kolektīvs

Latvijā ražotā  tehnika zemniekiem

LVLMEZPI, 1993.,57.lpp.

27.

Autoru kolektīvs

Agrārā politika, pārvalde, zinātne, jaunrade

LVLMEZPI, 1993., 177 lpp.

28.

Vilde A.

Arklu izmantošana zemniekusaimniecībās

Ulbroka, 1996.,77.lpp.

29.

Vilde A.

Arklu regulēšana un izmantošana

Ulbroka, 1995, 76.lpp.

30.

Autoru kolektīvs

Труды Латвийского научно-исследовательского института механизации и электрификации сельского хозяйства.  Том 1.

"Звайгзне", 1967.20,28 изд.л.  

31.

Autoru kolektīvs

Том II 

1969.10,88 изд.л.

32.

Autoru kolektīvs

Том III

1970.10,06 изд.л.

33.

Autoru kolektīvs

Том IV

1972.14,07 изд.л.

34.

Autoru kolektīvs

 Том V

1972.10,03 изд.л.

35.

Autoru kolektīvs

 Том  VI

1973.11,64 изд.л.

36.

Autoru kolektīvs

 Том VII

1974.11,59 изд.л.

37.

Autoru kolektīvs

Механизация  электрификация сельскогохозяйства /Труды  ЛатвНИИМЭсх/:     Выпуск 1 (VIII)

"Звайгзне" 1975.18,14 изд.л. 

38.

Autoru kolektīvs

Выпуск II  (IX) 

1976.8,88   изд.л.

39.

Autoru kolektīvs

Выпуск III (X)

1977.10,10 изд.л.

40.

Autoru kolektīvs

Выпуск IV (XI)

1978.12,56 изд.л.

41.

Autoru kolektīvs

Выпуск V  (XII)

1980.9,15   изд.л.

42.

Autoru kolektīvs

Выпуск VI  ( XIII)

1980.7,92  изд.л.

43

Autoru kolektīvs

Выпуск VII (XIV)

1980.10,0  изд.л.

44.

Autoru kolektīvs

Выпуск VIII(XV)

1983.13,24 изд.л.

45.

Autoru kolektīvs

Выпуск IX  (XVI)

1983.11,14 изд.л.

46.

Vilde A. Vevers E.Spēlmanis I.Kantore G.

Mehanizēta cukurbiešu audzēšana

Rīga,1966, 3,5 iesp.l.

47.

Вилде А.

Механизированное производство сахарной свеклы в Латвийской ССР

Рига, Упр.НТИ, 1970,3,1 п.л.

48.

Vilde A.

Lopbarības biešu audzēšanas mehanizācija

Rīga, ZTIP,1970, 3,75 iesp.l.

 

Lauksaimniecības ražošanas objektu projektēšana

Jakovs Pankovs, Dr.inž.           

            Zinātnes sasniegumu sekmīga ieviešana ražošanā  atkarīga ne tikai no pētījumu rezultātiem, bet arī no kompleksas konkrētas problēmas risināšanas, sākot no izmēģinājumiem, attiecīgu mašīnu konstrukciju un tehnoloģiju izstrādes, kā arī ražošanas objektu projektēšanas ar ekonomiskiem vērtējumiem.

            Šīs sistēmas ieviešanai LLMEZP institūta struktūrā 1969.g. uz institūta “ Lauku projekts” nodaļas bāzes tika nodibināta Perspektīvās projektēšanas nodaļa, kura strādāja uz saimnieciskā aprēķina pamata, slēdzot ar saimniecībām līgumus. Nodaļa atradās Rīgā, Peitavas ielā 10/12.

            Pirmajos darbības gados nodaļa darbu sāka ar dažādu atviegloto mītņu projektēšanu cūkām, jaunlopiem, govīm u.c. Turpmāk ar katru gadu, pasūtītāju skaits un objektu daudzveidība pieauga visās lauksaimniecības ražošanas nozarēs - laukkopībā, lopkopībā,  MTP  tehnikas bāzes un dzīvojamā un komunālā sektora projektēšanā.

            Nodaļā radītie projekti tika izstrādāti pilnībā, sākot no saskaņota projektēšanas tehniskā uzdevuma, tehnoloģiskās un celtniecības projektēšanas dokumentācijas līdz objekta piesaistes  konkrētā saimniecībā ar ekonomisko pamatojumu.

            Šo kompleksu darbu veikšanai nodaļa komplektējās ar attiecīgiem speciālistiem - zootehniķiem, inženieriem mehāniķiem, enerģētiķiem, celtniekiem, ekonomistiem, kā arī tehnisko personālu.

            1986. gadā nodaļā strādāja 28 darbinieki. Nodaļas darbības laikā radīti vairāk kā 160 dažādi projekti. Biežāk projektētie objekti bija: graudu kaltes un glabātavas, graudu kodināšanas punkti, dažāda tipa un tilpuma mehanizēti siena šķūņi, t.sk. ar saules kolektoriem, kartupeļu noliktavas un šķirošanas punkti, zāles miltu ražošanas un lopbarības sagatavošanas cehi, cūku fermas un kompleksi (nobarošanas un sivēnmāšu), lielopu fermas un teļu kūtis, minerālmēslu noliktavas, mehāniskās darbnīcas, MTP tehniskās apkopes punkti.

            Bez jauno objektu projektēšanas gatavoti arī projekti esošo objektu rekonstrukcijai. Vidēji katru gadu, pēc saimniecību pasūtījumiem tika izstrādāti un piesaistīti 5-6 jauni un 6-7 rekonstrukcijas projekti dažādiem ražošanas objektiem.

            Daudzi izstrādātie un ražošanā pārbaudītie projekti tika atzīti par tipveida projektiem.

            Projektu izstrāde veikta ciešā sadarbībā ar Mehanizācijas institūta nodaļu darbiniekiem, citu republikas institūtu un LLU (LLA) zinātniekiem (projektēšanas uzdevumu un tehnoloģiju izstrādē), kā arī projektēšanas institūtiem "Lauku projekts", "Agroprojekts", Vissavienības institūtu "Giproseļstroj"un citām projektēšanas organizācijām.

            Pēc nodaļā izstrādātiem celtniecības un tehnoloģiskiem projektiem tika uzcelti un sekmīgi strādāja daudzi ražošanas objekti gandrīz visu republikas rajonu saimniecībās. Svarīgākie no tiem doti tabulā.

 Svarīgākie ražošanas objektu projekti, kuri īstenoti republikas saimniecībās  

Nr.p.k.

Objektu nosaukums

Ievests saimniecībā

1.

Liellopu fermas:

 

1.1.

600 govim ar karuseļtipa slauk-šanas zāli

ZPS “Sigulda” (Judaži)

1.2.

600 govim

K/s “Jaunais komunārs” Saldus raj.

1.3.

660 govim

K/s Ļeņina v.n. Talsu raj.

K/s “Blāzma” un “Uzvara”  Ventspils raj.

1.4.

400 govim

K/s “Druva” Saldus raj., s/s Raiņa v.n.  Jēkabpils raj.

1.5.

200 govim

S/s “Amata” Cēsu raj. S/s “Burtnieki” Baltijas MIS

1.6.

Liellopu nobarojama ferma 1250 galvām

S/s “Kalsnava”, s/s “Aloja”

2.

Cūku fermas:

 

2.1.

Cūku nobarošanas komplekss:

30 tūkst. cūkam

 S/s “Ogre”

2.2.

24 tūkst. cūkam

S/s “Ulbroka”

2.3.

12 tūkst. cūkam

S/s “Rudbarži”, s/s “Sķaune”, “Lukna”

2.4.

10 tūkst. cūkam

K/s “Druva” Saldus raj.

2.5.

6 tūkst. cūkam

S/s “Katenieki”, s/s “Liepupe”, k/s “Vireši” Alūksnes raj.

3.

Mehanizēti siena šķūņi 500-700t

Stendes SIS, Bulduru sovhoztehnikums,k/s “Krasnij Oktjabrj” Preiļu raj., Vecauces VMIS, k/s “Blāzma” un “Sarkanā Bulta” Ventspils raj., k/s “Oktobris” Valkas raj., “Draudzība” Valmieras raj., Baltijas MIS, k/s “Usma” Ventspils raj., k/s “Alsunga”, k/s “Rīts”, “Selga”, “Aizkraukle” Aizkraukles raj.

4.

Kartupeļu noliktavas ar šķiro-šanas punktiem

K/s Ļeņina v.n. Talsu raj., k/s “Uzvara” Bauskas raj., k/s “Sēlija” Jēkabpils raj, ZPS “Sigulda”, k/s “Mengele”, k/s “Igrive”  Alūksnes raj., Baltijas MIS

5.

Graudu kaltes-noliktavas

K/s “Koknese”,k/s Kalniņa v.n. Krāslavas raj., k/s “Sede” , Baltijas MIS, k/s “Uzvara” Ventspils raj.,k/s Ļenina v.n. Talsu raj., k/s “Rente”, k/s “Durbe”, s/s “Cesvaine”, k/s “Allaži”.

6.

Lopbarības sagatavošanas cehi, zāles miltu ražošanas punkti

S/t “Mālpils”, s/s “Ulbroka”, k/s “Oktobris” Valkas raj., s/s “Sēlija” Jēkabpils raj., s/s “Rušona” Preiļu raj., s/s “Liepupe” Limbažu raj., k/s “Stelpe”, k/s “Dunte” Limbažu raj.

7.

Putnu (vistu) fermas

K/s “Audriņi” Rēzeknes raj., s/s “Ābeļi” Jēkabpils raj.

8.

Aitu kūts

K/s “Jaunais Rīts” Madonas raj.

9.

Minerālmēslu noliktavas

K/s “Ilzene” Alūksnes raj.

10.

MTP apkopes punkti

K/s “Zelta zvaigzne”, k/s “Durbe”, k/s “Bārta” Liepājas raj., k/s “Krasnij Oktjabrj” Preiļu raj., k/s “Dzimtene” Tukuma raj.

11.

Linu pārstrādes  punkti

K/s “Robežnieki” Krāslavas raj.

            

Diemžēl, sakarā ar sovhozu, kolhozu un izmēģinājumu saimniecību likvidāciju daudzi ražošanas kompleksi (fermas, noliktavas - glabātavas, darbnīcas) pamesti un izdemolēti. Saglabājušos objektus izmanto tikai  nedaudz palikušās kopsaimniecības, mācību un dažas lielas zemnieku saimniecības.

Nodaļas darba apjomu un kvalitāti nodrošināja daudzi katrs savā nozarē augsti kvalificēti speciālisti, jo projekta izstrādē jāapvieno dažādu specialistu prasības.

            Pirmais nodaļas vadītājs bija S. Andrejevs, zootehniķis (1969-1973). 1973.gadā traģiski gājis bojā satiksmes negadījumā, pēc viņa nodaļu vadīja  A. Kalniņš,  inž. celtnieks (1973-1978) , pēc tam A. Feldmanis , teh.z.k. (1978-1987), R. Jansons , ekonomists - jurists (1987-1992), 1992-1996.gadam nodaļu vadīja inž. mehāniķis K. Jāņkalns.

            Nodaļā ilgus gadus strādāja vadošie speciālisti: J. Kuņickis, vad. konstruktors (1969-1990), H. Lisagora, sektora vadītāja (1969-1977), R. Kareļina, galv.inž. enerģētiķe (1969-1977), A. Kārkliņš , sektora vadītājs (1969-1975), L. Roga, inženiere (1969-1994), Ļ. Timofejeva, sektora vadītāja (1969-1977), V. Neilands, nodaļas vadītāja vietn. (1973-1979), M. Podiņa, inž. konstruktore (1972-1995), A. Spuravs, galv.inženieris (1971-1978), A. Ņikandrovs, projekta galv.inženieris (1978-1992), I. Krievs, vad.konstruktors (1974-1990), A. Filipovičs, vad. konstruktors (1978-1987), A. Martinsons, galv.enerģētiķis (1979-1995), U. Vihmanis, vad.inženieris arhitekts (1978-1992), A. Gaņģis, galv.mehāniķis (1980-1984), V. Daniļevičs, sektora vadītājs (1985-1992), I. Miķelsons, galv.enerģētiķis (1987-1994), J. Fridrihsons, vec.inženieris (1973-1976).  

Zinātniski tehniskā informatīvā un propagandas darbība

            Institūta nodaļu un laboratoriju zinātniskā darbība tika atspoguļota oficiālajās atskaitēs, mašīnu konstrukcijas izgatavotajos agregātos. Taču daļa zinātnisko atziņu bija jādara zināma republikas lauksaimniecības speciālistiem. Savukārt domu apmaiņa bija nepieciešama arī ar kaimiņu republiku zinātniekiem. Tāpēc bija nepieciešams gatavot publikācijas, izdot brošūras, grāmatas, rīkot izstādes, seminārus un jauno mašīnu demonstrēšana.

            Sākot ar 1967.g. institūts gatavo un izdod zinātnisko rakstu krājumus, bet ar 1970.g. rakstu krājumus "Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā". Pavisam tika izdoti zinātnisko rakstu 16 sējumi, kuros kopā publicēti 283 raksti un  piecos rakstu krājumos "Jaunākās atziņas lauksaimniecības mehanizācijā" - 74 raksti.

            Bez šiem izdevumiem institūta zinātnieki, saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas uzdevumiem, katru piecgadi gatavoja  priekšlikumus par lauksaimniecības mehanizācijas problēmu risināšanu republikā. Šie priekšlikumi tika iekļauti LM izdotajās grāmatās: "Racionāla lauksaimniecības sistēma Latvijas PSR", "Latvijas PSR lauksaimniecības perspektīvās attīstības sistēma un "Lauksaimniecības sistēma Latvijas lauku pārbūves periodā". Katru gadu sistemātiski tika arī izstrādātas un izdotas LM apstiprinātas rekomendācijas brošūru veidā par konkrētām lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas problēmām.

            Visā 40 gadu darbības laikā Mehanizācijas un enerģētikas institūta un Ulbrokas zinātnes centra darbinieki publicējuši vairāk kā 2500 rakstu, uzrakstītas un izdotas 45 grāmatas un vairāk kā 150 dažādas brošūras - rekomendācijas  par visiem lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas pamatvirzieniem.

            Konferencēs, semināros, tajā skaitā citās republikas un ārzemēs, nolasīti vairāk kā 4000 referāti un lekcijas.

            Daudzas institūta darbinieku izstrādnes atzītas par izgudrojumiem par kuriem izsniegtas 83 Autoru apliecības.

            Institūta zinātnes sasniegumi ( jaunās mašīnas, iekārtas, projekti, tehnoloģijas) sistemātiski tika  eksponēti kā republikā rīkotās izstādēs, tā arī Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, kā rezultātā tika piešķirtas un saņemtas vairāk kā 30 medaļas un diplomi.

            Lai iepazīstinātu lauksaimniecības darbiniekus, speciālistus, vadītājus un republikas vadību ar zinātnes un pirmrindas sasniegumiem, sākot ar 1971.g. Ulbrokā katru gadu tika organizētas izstādes "Novators". Izstādēs piedalījās kā mūsu tā arī kaimiņu republikas zinātniskās un projektēšanas - konstruktoru organizācijas, mašīnu rūpnīcas kā arī saimniecību un Lauktehnikas racionalizatori.

            Šīs izstādes organizēšanas  vēsture bija sekojoša.

            1971.g. Vissavienības izgudrotāju un racionalizatoru biedrības republikas valdē tiek apspriests jautājums par racionalizatoru darba aktivizēšanu. Tiek ierosināts organizēt labāko darbu skati - izstādi. Taču ir problēma, kur to rīkot. To uzzina institūta vadība un, uzskatot, ka racionalizatori var dot vērtīgas ierosmes jaunu mašīnu izstrādē, piedāvā savu teritoriju un telpas. Tajā pašā gadā tiek organizēta pirmā ekspozīcija. Labākos eksponātus atlasa konkursa kārtībā no visiem republikas rajoniem. Izstāde iegūst nosaukumu "Novators".

            No šā gada izstādes kļūst tradicionālas un notiek katru gadu novembra mēnesī. Ar 1972.g. izstāde tiek papildināta ar jaunākām atziņām mehanizācijas zinātnē un jaunākajām mašīnām, kuras izstrādātas institūtā. Bez tam izstādes kļūst tematiskas - katru gadu ekspozīcija atspoguļo citu tematiku. Kā populārākās jāmin: lopbarības sagatavošana un izdale, piena ražošana, gaļas ražošana, graudu ražošana, kartupeļu audzēšana, linkopība un tehniskās kultūras, racionāla tehnikas izmantošana, produkcijas pārstrāde. Izstādi pēc grafika apmeklē visu rajonu saimniecību vadītāji, speciālisti un racionalizatori. Izstāde darbojas 1 mēnesi un to apmeklē 4-5 tūkstoši apmeklētāju.

            No 1980.g. izstādē tiek parādīts jaunākais visā lauksaimniecības nozarē un tajā piedalās LLU un visi lauksaimniecības institūti. 1989.g. iezīmējās ar politiskā klimata maiņu un izstādes kļūst starptautiskas. Tiek parādīta vairāku Rietumvalstu un Skandināvijas jaunākā lauksaimniecības tehnika. Izstādes darbības laikā notiek daudz dažādu semināru, lekcijas u.c. pasākumi.

            Laika garam neatbilst vairs nosaukums, tāpēc 1995. un 1996.g.g. ekspozīcijas nes nosaukumu "Zinības". Šajos pēdējos gados izveidojas izstāžu komplekss Rāmavā un ātri iekaro lauku saimnieku simpātijas, tāpēc institūta vadība nolemj vairs Ulbrokā izstādes nerīkot, bet izveidot ceļojošu  ekspozīciju reģionālajās  izstādēs Priekuļos, Viļānos un Vecaucē.

            Tas viss prasīja lielu darbu un speciālas zināšanas.

            Tāpēc zinātnes sasniegumu propagandas un ieviešanas veicināšanai institūta struktūrā, sākot no pirmā darbības gada, tika izveidota  Informācijas un propagandas nodaļa, kurai galvenie uzdevumi bija: organizēt zinātnisko darbu noformēšanu un publicēšanu, konferences, semināru un jaunās tehnikas izstādes organizēšana, izgudrojumu dokumentācijas sagatavošana, kā arī institūta bibliotekas fondu komplektēšana, informatīvu materiālu tulkošana, pavairošana un fotografēšana un filmēšana.

            Šīs nodaļas pirmais vadītājs bija S. Krjukovs (1962-1966), pēc tam  V. Smagare (1966-1987)  un  J. Morītis (1973-1995), A.Ruciņš (1995-1996), nodaļas vadītāja vietnieki V.Šepko (1973-1975),G. Strautiņš (1975-1982), V. Nesaule (1988-1995).

            Informatīvās - propagandas darbības veikšanā  piedalījušies daudzi šīs nodaļas ilggadēji darbinieki: bibliotekāre M. Pavlova (1962-1992), redaktore mašīnrakstītāja S. Zinaburga (1962-1991), izgudrojumu un patentu grupas vadītājs  I. Romanovs (1968-1987), kinooperatori-fotogrāfi J. Dudko (1972-1987) un R. Kociņš (1988-1996), fotogrāfe L. Černova (1968-1987), tulki  D. Apšvalka (1976-1995) un  J. Markots (1968-1988) , mākslinieks  A. Grunde (1967-1983) u.c.

 Ulbrokas Zinātnes centrs šodien un rīt

Dainis Viesturs, Dr. inž.

Kopš 1998.g. LVLMEZPI, kā Ulbrokas zinātnes centrs ir iekļauts LLU  struktūrā kā Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības tehnikas institūta sastāvdaļa ar juridiskās  personas tiesībām. Šī  integrācija tika gatavota  vairākus gadus, ar izpratni un korekti to atbalstīja  LLU un Tehniskās fakultātes  vadība – rektors prof. V.Strīķis. prorektors prof. E.Bērziņš , dekāns doc. K.Vārtukapteinis, institūta direktors doc. J.Palabinskis.  Vienlaicīgi LLU struktūrā integrējās arī Zemkopības institūts (Skrīveros), Lopkopības un veterinārijas institūts (Siguldā) un Ūdenssaimniecības institūts (Jelgava). Līdzīgi integrācijas procesi nedaudz vēlāk  notika arī ar bijušajiem Zinātņu akadēmijas sistēmas institūtiem – lielākā daļa no tiem iekļāvās Latvijas Universitātes sastāvā.

       Process bija likumsakarīgs – tā nepieciešmību   noteica visos kolektīvos notiekošās pārmaiņas – finansējuma samazinājums, zinātniskās aparatūras trūkums, pētnieciskā darba virzienu un uzdevumu maiņa, kvalificētu darbinieku novecošana un skaita samazināšanās, kā arī  tēmu “sadrumstalotība”  pa dažādām iestādēm. Bez tam nelielam kolektīvam grūti veikt dažas specifiskas funkcijas  - respektablu zinātnisku pasākumu rīkošanu, valsts  pārvaldes aparāta prasību izpildi, dažu  dienestu uzturēšanu. Kā integrācijas priekšnoteikums bija arī līdzīgi  procesi augstskolās – pasniedzēju novecošana, līdzekļu trūkums augstskolas infrastruktūras un pētniecisko  iekārtu uzturēšanai un atjaunošanai u.c. Integrācija tika pabeigta 1997.g. beigās noslēdzot integrācijas  līgumu starp Mehanizācijas institūtu un LLU, bet  juridiski – pamatojoties uz Zemkopības ministrijas rīkojumu mainot  statūtus, nosaukumu, statūtkapitāla lielumu u.c. rādītājus.

       Mainoties pakļautībai un atteiksmei pret  saimniekošanas veidu laukos mainījušies  arī   institūta (vēlāk Zinātnes centra) uzdevumi. Līdz    ar iekļaušanos universitātes struktūrā par  vienu no  galvenajiem uzdevumiem  ir kļuvusi piedalīšanās mācību  procesā. Laukos  rentabla saimniekošana pakāpeniski koncentrējas no nelielām saimniecībām  vidējās un lielās,  līdz ar to  mainās tehnikas pieprasījuma  struktūra.  Deviņdesmito gadu sākumā un vidū  bija pieprasījums pēc inventāra un agregātiem nelielas jaudas tehnikai un šos agregātus izstrādāja, izgatavoja un pilnveidoja Latvijā. Toreizējā institūta pamatuzdevums bija vietējās lauksaimniecības  mašīnbūves darba koordinācija, projektēšanas uzdevumu un  konstrukciju izstrādāšana, mašīnu pētījumi un pilnveidošana. Līdz ar lauksaimniecības orientāciju uz Eiropas Savienības  prasībām  pieaug vidējas un lielas jaudas traktoru un tiem atbilstošu agregātu pieprasījums, augstražīgu tehnoloģiju un tām atbilstošu iekārtu iegāde.

       Pakāpeniski samazinās vietējās lauksaimniecību mašīnbūves  nozīme un par Zinātnes centra svarīgu uzdevumu ir kļuvusi tehnoloģiju salīdzinoša  vērtēšana un pilnveidošana (D.Viesturs, N.Kopiks, U.Pinnis, J.Pankovs, R.Balode).  No  fundamentāliem pētījumiem jāatzīmē pētījumi zemkopības mehānikā, tehnoloģisko procesu, mašīnu un to darbīgo daļu pilnveidošanā (A.Vilde, A.Cēsnieks, R.Balode). Uzsākti  augļkopības un netradicionālo  kultūru audzēšanas mehanizācijas pētījumi (E.Lāčgalvis, V.Epro). Nozīmīgi un perspektīvi ir enerģētisko  iekārtu efektivitātes un biogāzes izmantošanas iespēju pētījumi (A.Šķēle, I.Ziemelis, H.Putāns, I.Ķikāns). Joprojām aktuāla ir valsts apstākliem piemērotu, augstražīgu linu un kukurūzas audzēšanas novākšanas un apstrādes tehnoloģiju izstrāde un aprobācija (S.Ivanovs, V.Ustinovs). Svarīgs virziens ir arī videi draudzīgu, ekonomisku tehnoloģiju izstrāde cūku un liellopu fermām (A.Ilsters,E.Matisāns, J.Bergs).

Skaitliskā ziņā institūta kolektīvs kopš 1994.gada ir samazinājies no 41 līdz 32 cilvēkiem, zinātnisko darbinieku skaits no 23 līdz 19, doktoru skaits no 12 līdz 11.  Grantu cikla laikā (1997.-2000.g.g) darbinieku skaits nav būtiski mainījies . 

Zinātnes centra raksturojums skaitļos par 1998.-99.g. dots tabulā

Rādītājs

1998.g.

1999.g.

Darbinieki, t.sk.

35

32

                 zinātniskie darbinieki

19

19

                 doktori

11

11

                 habilitētie doktori

2

2

Publikācijas

58

66

        t.sk.  zinātniskās

44

30

        no tām ārvalstu izdevumos

26

21

        populārzinātniskas

14

39

Uzstāšanās konferencēs,semināros,t.sk.

62

53

        starptautiskās

3

24

        vietējās

36

29

Organizēti semināri

3

4

Piedalīšanās izstādēs

5

3

Līgumdarbi, tūkst. Ls

4,8

3,6

Tehnikas paraugi u.c. izstrādnes

15

10

 

    ZC galvenais finansējuma avots ir Latvijas  Zinātnes padomes (LZP) granti un programmas. Tāpēc arī zinātniskās darbības  vērtējuma kritēriji ir analoģiski kā visās valsts zinātniskajās iestādēs – dalība starptautiskās u.c. konferencēs un semināros, publikācijas starptautiski atzītos izdevumos, zinātnisku un mācību grāmatu sagatavošana un izdošana, disertāciju sagatavošana u.c.  Kā redzams no tabulas  datiem, par  apmierinošu  varētu uzskatīt stāvokli ar  publikācijām (ja starptautisku konferenču ar zinātnisko komiteju materiālus uzskata par publikācijām zinātniskos izdevumos) un dalību  starptautiskās konferencēs.   Jāsaka gan, ka šobrīd nav striktu  kritēriju konferenču  nozīmīguma novērtēšanai un ne vienmēr  princips “jo tālāk – jo autoritatīvāk” atbilst īstenībai. Tāpat aktīvi esam propagandējuši  pētījumos iegūtās atziņas - vietējās konferencēs, semināros, žurnālos, citos izdevumos. Joprojām nodarbojamies ar tehnikas paraugu izstrādāšanu, kas gan ir finansiāli neizdevīgi, jo eksperimentālie paraugi izmaksā dārgi un ne vienmēr tos var realizēt. Līgumdarbu apjoms pēdējos gados  ir 5-10% no grantu  finansējuma. Ir aktivizējies darbs grāmatu  sagatavošanā (tas gan  tabulā neatspoguļojas), 1999.g. beigās iznāca divas grāmatas, tiek gatavotas vēl  vairākas. Disertācijas  pēdējo 6 gadu  laikā nav  aizstāvētas, ir sagatavoti un aizstāvēti 8 maģistru darbi , pašlaik  prof. A.Vildes vadībā mācās divi  neklātienes  maģistranti.  Iespēju robežās  piedalāmies Tehniskās fakultātes  mācību darbā. 1999.g. sagatavotas trīs programmas bakalaura studiju programmai un  deviņas – maģistra studiju  programmai. Zinātnes centrs iedibinājis vārdisko  stipendiju (Ls 25 mēnesī) tā piešķirama studentam, kurš piedalās aktuālu tēmu risināšanā.  Pozitīva loma gan centra  darbinieku , gan bakalauru un maģistrantu izaugsmē bija 1997.g. iekārtotajai datorklasei ar 8 darba vietām. Diemžēl šobrīd datori ir  morāli  novecojuši  un iziet no ierindas, taču sagatavotās programmas apmācībai izmantojamas arī turpmāk.

Pastāv starptautiska sadarbība ar Baltijas valstu, Polijas un Vācijas radniecīgajām zinātniskajām iestādēm. Sadarbības būtība – apmaiņa ar  informāciju, piedalīšanās konferencēs un to  sagatavošanas zinātniskajās komitejās, publikāciju  sagatavošana zinātniskajos izdevumos, izstāžu, “lauku dienu” u.c. pasākumu savstarpēji apmeklējumi. Esam iekļauti Austrumeiropas valstu  lauksaimniecības mehanizācijas institūtu  pārstāvju  darba grupā, kura gatavo šo institūtu koordinācijas konferences.

Kolektīva darbinieki 1998.-99.g. ir saņēmuši  gan  individuālus gan kolektīvus  atzinības apliecinājumus par zinātniskām un citām  aktivitātēm.   Tā,  piemēram, A. Vilde saņēmis prof. A.Leppika  vārda balvu par ieguldījumu  lauksaimniecības inženierzinātņu attīstībā, saņemti Atzinības raksti  no Zemkopības ministrijas  par piedalīšanos izstādēs un konkursos. Darbinieku sabiedriskās  aktivitātes raksturo piedalīšanās dažādās vēlētās institūcijās:

·         akadēmiskajās – Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā, Latvijas Zinātnes padomē, LLU pārvaldes un zinātniskās kvalifikācijas institūcijās – 21 vietas.

·         profesionālajās – nozaru  asociācijās, biedrībās, padomēs, redakcijās, komitejās – 10 vietas.

·         pašvaldības – pagasta  domē, dažādās pagasta komisijās, kopās, biedrības – 8 vietas.

Zinātnes centra  apsaimniekošanā atrodas valsts īpašums 153,3 tūkst. latu vērtībā, tai skaitā 15 ēkas un  būves aptuveni 3 ha teritorijā. Lai iegūtu papildu līdzekļus zinātniskās darbības nodrošināšanai ZC izīrē daļu īpašuma. Dalība starptautiskās konferencēs iespējama pateicoties par īri ieņemtajiem līdzekļiem. Viss īpašums ir apmierinošā stāvoklī, iespēju robežās tiek veikti profilaktiskie  remonti. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīkojumu 2000.g. apsaimniekošanā esošā zeme un nekustamais īpašums jāieraksta Zemes grāmatā.

Zinātnes centra turpmākā darbība saistāma ar  personālsastāva atjaunošanu, aktuālu pētniecisko tēmu pamatojumu un  dalību Tehniskās fakultātes mācību darbā. Paredzams , ka sakarā ar izmaiņām pensiju  likumdošanā ar 2001.gadu aktīvo zinātnieku skaits  būtiski samazināsies. Šis  process sakrīt ar jauna grantu cikla sākumu. Šobrīd ir izdevies piesaistīt 2-3 darbiniekus, taču pagaidām  neviens no viņiem  nevar  pretendēt uz granta vadīšanu. Arī  radniecīgajās iestādēs – Tehniskajā fakultātē un Baltijas MIS ir  samazinājies kvalificētu zinātnieku skaits, finansiālas un tehniskās iespējas. Tāpēc acīmredzot  par 2-3 svarīgākajiem pētījumu virzieniem, kurus ir noteikusi Latvijas lauksaimniecības  un  meža  zinātņu akadēmija,  jāgatavo kompleksi granta pieteikumi – ar visu trīs iestāžu kvalificēto zinātnieku  piedalīšanos. Mācību procesā Zinātnes centrs varētu turpināt  piedalīties kā bāze modernās  augsnes apstrādes, mēslošanas  un augu aizsardzības, lopbarības sagatavošanas un labības novākšanas tehnikas apguvei. Jāturpina dalība maģistrantu sagatavošanā, īstenojot izstrādātās studiju programmas. Notiek lekciju kursu sagatavošana bakalauru studijām. Attiecībā uz  nekustamo īpašumu – uzskatām ka jāturpina to  apsaimniekot,  neizmantojamo nododot pašvaldībai, bet apsaimniekošanā iegūtos līdzekļus izmantojot zinātnes attīstībai  - konferenču apmeklēšanai un rīkošanai, grāmatu izdošanai u.c.  Sagaidāma gan šā jautājuma kārtošana valsts līmenī, jo tas ir iekļauts arī “Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepcijā” kā risināms jautājums. 

            Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas ZP institūta  un Ulbrokas zinātnes centra vadošie administratīvie un zinātniskie darbinieki

            Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas problēmu sekmīga risināšana  ir atkarīga no institūta nokomplektēšanas ar  zinošiem - darba spējīgiem kadriem. Jo cilvēki - mūsu galvenā vērtība. Institūts (UZC) 40 gadu pastāvēšanas gados pamatā komplektējās  ar LLA absolvējušiem speciālistiem - ap 90%, kuri strādāja un  vēl strādā līdz šim. No ilggadējiem vadošiem zinātniekiem var atzīmēt sekojošus:

- Aleksandrs Lazarevs, dz.1920.g., Dr. inž., absolvējis LU, Mehānikas fakultāti, bijušais Lauksaimniecības ministra vietnieks  mehanizācijas jautājumos, institūta dibinātājs un pirmais tā direktors no 1960. - 1965.g., pēc tam vec.zin. līdzstrādnieks MTP ekspluatācijas nodaļā (1965 - 1976). Zinātniskais darbības virziens - mašīnu traktoru parka izmantošana. 1967.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par augšminēto tēmu. 1976.g. pārgājis strādāt LM Skaitļošanas centru. Publikāciju skaits 25, t.sk. 2 grāmatas.

- Edgars Lāčgalvis, dz. 1930.g., Dr.inž. prof., LLA MF absolvents, institūta direktors no 1966.- 1991.g. Līdz tam laikam strādāja Lubānas MTS un Siguldas izmēģinājumu saimniecībā par galveno inženieri. No 1991.g. par Lauksaimniecības mašīnbūves koordinācijas nodaļas vadītāju un no 1998.- 2000.g. Ulbrokas zinātnes centrā vadošais pētnieks.

1972.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par kūtsmēslu pārkrāvēja izmantošanu un kūtsmēslu kompostēšanu. Zinātniskais darbības virziens - lopkopības fermu mehanizācija un mašīnu traktora parka komplektēšana ar jauno tehniku un jauno mašīnu sertifikācija.

            Valsts prēmijas laureāts (1985.g.), "Sējēja" prēmijas laureāts (1992.g.). LLU Goda doktors. Sabiedriskais darbs - republikas Lauksaimniecības Zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājs, LLU TF Domes loceklis, LLU Konventa loceklis, žurnāla "Latvijas Lauksaimnieks" redakcijas padomes priekšsēdētājs.

Publikāciju skaits 75, izgudrojumi 1. Valsts eksaminācijas komisijas vadītājs, LLA MF (1971-1993), LZP loceklis, LZP valdes loceklis (1994-1996), LLMZA loceklis, nodaļas vadītājs (1992), 1997g. – NEK loceklis, Lauksaimniecības inženieru biedrības prezidija loceklis (1994-2000).

            Andris Feldmanis, dz.1940.g., Dr.inž., RPI MF absolvents. Institūta perspektīvās nodaļas vadītājs (1977-1988),  institūta direktora vietnieks zin. darbā (1988-1991),  ZRA "Stars" un "Agme" ģenerāldirektors (1992-1993).           

Jakovs Pankovs, dz.1925.g., Dr.inž., LLA MF absolvents, nozīmēts darbā ZA Zootehnikas un Zoohigēnas  institūtā par zin. līdzstrādnieku lopkopības fermu mehanizācijas nodaļā. No 1959.-1961.g. šīs nodaļas vadītājs. 1961.g. ar LM rīkojumu, pārcelts darbā uz LLMEZP institūtu par direktora vietnieku zin.darbā. Zinātniskais darba virziens - lopkopības fermu mehanizācija un lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas un mehanizācija. 1960. gadā aizstāvējis kandidāta disertāciju par akmeņu atdalīšanu no kartupeļiem to sagatavošanas lopbarības procesā. Direktora vietnieka amatā strādāja līdz 1988.g., bet pēc tam līdz 1994.g. par vec.zin.līdzstrādnieku un laboratorijas vadītāja v.i. Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorijā.1995.-2000.g. vadošais pētnieks un inženieris. No 1988.g. Valsts emeritētais zinātnieks, Valsts prēmijas laureāts (1977.g.). LLU Specializētās zinātnes Padomes loceklis (1962-1990). Oficiālais oponents 19 disertantiem. Publikāciju skaits 155, tanī skaitā, 4 grāmatas. Izgudrojumu skaits 3.

            Andris Dambergs, dz.1944.g., Maģ.inž. LLA MF absolvents. Institūtā strādāja no 1970.-1994.g. Sākumā Liellopu fermu mehanizācijas laboratorijā par inženieri, vec.zin. līdzstrādnieku, bet 1993.-1994.g. par LLMEZP institūta direktoru. Zinātniskais darbības virziens- lopkopības fermu darba procesu mehanizācija un projektēšana. 1990.g. "Sējēja" prēmijas laureāts. Publikācijas -12.

            Eduards Matisāns, dz.1933.g., Dr.inž. LLA MF absolvents, strādāja Baltijas MIS par inženieri, galveno inženieri (1959-1971). 1970.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju. Institūtā strādā no 1971.g. par vec. zin. līdzstrādnieku un liellopu fermu mehanizācijas laboratorijas vadītāju līdz 1994.g. 1994.-1997.g. institūta direktors. Zinātniskās darbības virziens - lopkopības fermu mehanizācija, projektēšana un Latgales attīstības programmas izstrādāšana. "Sējēja" prēmijas laureāts 1990.g. Publikāciju skaits 120.

            Dainis Viesturs, dz. 1946.g.,  Dr.inž., LLA MF absolvents, institūtā strādā no 1969.g., sākumā par inženieri, vec. zin. līdzstrādnieku MTP ekspluatācijas nodaļā. 1985.g. aizstāvēja disertāciju. Zinātniskās darbības virziens - labības novākšanas mehanizācija un racionāla tehnikas izmantošana. 1991.g. iecelts par ZRA "Agme"direktora vietnieku zin.darbā, bet 1998.g. ievēlēts par Ulbrokas zinātnes centra direktoru. LLU TF Domes loceklis, LLM Zinātņu akadēmijas loceklis un LZP Ekspertkomisijas loceklis . Publikāciju skaits 60, izgudrojumi 2. "Sējēja" prēmijas laureāts (1991.g.).

            Semjons Ivanovs, dz. 1956.g., Dr.inž., LLA MF absolvents. Institūtā strādā no 1978.g.  Mašīnu sistēmas laboratorijā par vec zin. līdzstrādnieku, vadošo pētnieku, bet no 1994.g. Ulbrokas zinātnes centra direktora vietnieku. Zinātniskais darbības virziens - linu un kartupeļu audzēšanas un novākšanas tehnoloģijas un mehanizācija. 1988.g. aizstāvējis kandidāta disertāciju par kartupeļu stādījumu apstrādi. LLU Konventa un LLU TF Domes loceklis. Publikāciju skaits 90, izgudrojumi 1. "Sējēja" prēmijas laureāts (1991.g.).

            Velta Vilde, dz.1930.g., LLA  Mežtehnikas fakultātes absolvente. Institūtā strādāja no 1962.-1985.g. No 1962.-1965.g. konstruktoru nodaļā, bet no 1965.-1985.g. par institūta zinātnisko sekretāri, papildus pildot institūta arhīva vadītājas pienākumus.

            Uldis Pinnis, dz.1949.g., Dr.inž., LLA MF absolvents. Institūtā strādā no 1972.g. Laukkopības mehanizācijas laboratorijā par inženieri, vec.zin.līdzstrādnieku. 1985.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par platgājiena kultivātora  izstrādi un izmantošanu. No 1986.-1990.g. strādāja par institūta zinātnisko sekretāru. Zinātniskais darbības virziens - augsnes apstrādāšanas un sēšanas agregāti un to izmantošana. No 1998.g. institūta un UZC vadošais pētnieks, Valsts prēmijas (1985 g.) un "Sējēja" prēmijas laureāts (1992.g.).Publikāciju skaits 112, izgudrojumi 8.

            Arvīds Vilde, dz. 1929.g., Dr. h. inž.,prof., LLA absolvents. Strādāja  Jelgavas MMS par galveno inženieri. Institūtā sāka strādāt 1960.gadā par Laukkopības mehanizācijas nodaļas vadītāju. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1994.gadam. No 1998.g. UZC vadošais pētnieks, grantu vadītājs. 1964.g. aizstāvējis kandidāta disertāciju, bet 1985.g. doktora disertāciju par augsnes apstrādes tehnoloģijām un mašīnām republikas apstākļiem. Zinātniskais darbības pamatvirziens -  augsnes apstrādāšana, cukurbiešu audzēšanas mehanizācija, kā arī lauksaimniecības mašīnu darbības teorijas. "Sējēja" prēmijas laureāts (1992.g.), LLU Specializētās zinātnes Padomes loceklis, LLU TF  Domes loceklis. Publikā-ciju skaits ap 500 t.sk. grāmatas 10, izgudrojumi 28. Disertantu un maģistru vadītājs 4.

            Nikolajs Pavlovs, dz. 1929.g., Dr.inž. LLA MF absolvents. Institūtā strādāja no 1960. - 1976.g. no sākuma par zinātnisko līdzstrādnieku pēc tam par  Lauku mēslošanas laboratorijas vadītāju. 1970.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par organisko mēslojumu iekrāvēju darbības pētījumiem. Zinātniskais darbības virziens - organisko mēslojumu transportlīdzekļi, iekraušanas darbu mehanizācija un iestrāde augsnē. Daudzu izgudrojumu un publikāciju autors.

            Teodors Godmanis, dz. 1919.g., Dr.lauks., LLA AF absolvents. Institūtā strādāja no 1961.g. par Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorijas vadītāju  līdz 1991.g. No 1991.-1992.g. par vec.zin.līdzstrādnieku. 1972.g. aizstāvējis lauks.zin.kandidāta disertāciju par faktoriem, kas ietekmē siena un skābsiena sagatavošanu Latvijas PSR. Zinātniskais darbības pamatvirziens - zāles lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas un mehanizācija, lopbarības glabātavas projektēšana. Publikāciju skaits 96, autors 2 grāmatām un 2 izgudrojumiem. Bija aktīvs lektors republikas un savienības konferencēs, semināros, apspriedēs. Prēmijas "Sējējs" laureāts (1991.g.).

            Augusts Karlivāns, dz. 1912.g., Dr.inž. Institūtā sāka strādāt no 1960.g. par Lopkopības fermu mehanizācijas nodaļas vadītāju. Zinātniskais darbības virziens - cūku un govju fermu mehanizācija, barības sagatavošanas mašīnu izstrāde un ieviešana saimniecībās. Divu grāmatu autors. 1965.g. pārgājis strādāt LLA Mehanizācijas fakultātes enerģētikas katedrā.

            Jānis Kaņeps, dz. 1927., Dr.inž., LLA MF absolvents. Institūtā pieņemts darbā 1965.g. par Lopkopības fermu mehanizācijas nodaļas vadītāju. Zinātniskais darbības virziens - cūku fermu mehanizācija un kūtsmēslu izvākšana, transportēšana un uzglabāšana fermās. 1972.g. aizstāvējis kandidāta disertāciju par barības sadales mehanizāciju cūku fermās. Publicējis 35 rakstus, izgudrojumu skaits 2. 1978.g. pārgājis  strādāt uz LLA MF lopkopības fermu mehanizācijas katedru par vadītāju.

            Andrievs Ilsters, dz. 1937.g., Dr.inž. LLA MF absolvents. Institūtā sāka strādāt 1962.g., no sākuma par zinātnisko līdzstrādnieku no 1978.g. par Cūku fermu mehanizācijas laboratorijas vadītāju. No 1995.g. institūtā un UZC vadošais pētnieks. Zinātniskais darbības virziens - cūku fermu kompleksu tehnoloģijas izstrāde, lopbarības sagatavošanas un izdales mehanizācija. 1975.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par zaļās masas smalcināšanu cūku fermās. Publikāciju skaits 40, izgudrojumu skaits 2.

            Ilmārs Zīrups, dz. 1938.g., Dr.inž. LLA MF absolvents. Institūtā pieņemts darbā 1963.g. Lopkopības fermu  mehanizācijas laboratorijā par inženieri, pēc tam par vec.zin.līdzstrādnieku. Zinātniskais darbības virziens - liellopu fermu tehnoloģijas un procesu mehanizācija. Dažus gadus strādājis  Perspektīvās projektēšanas nodaļā un Lopkopības un Veterinārijas ZP institūta tehnoloģiskā nodaļā. 1992.g. atkal pieņemts darbā institūtā par Lopbarības sagatavošanas mehanizācijas laboratorijas vadītāju (T.Godmaņa vietā), kur viņš nostrādāja līdz 1993.gadam.

            Vasilijs Ustinovs, dz. 1929.g., Dr.inž. LLA MF absolvents. Strādāja Baltijas MIS, VSKB (1954-1965), 1965. - 1968.g. - aspirants. Institūtā strādā no 1968.g., par Mašīnas sistēmas laboratorijas vadītāju  līdz 1997.g. No 1998.g. UZC vadošais pētnieks. Zinātniskais darbības pamatvirziens - kukurūzas un rušināmkultūru audzēšanas mehanizācija un jaunas tehnikas izstrāde. 1968.g. aizstāvēja kandidāta disertāciju par cukurbiešu lapu  griezēju pilnveidošanu un izmēģināšanu. Publikāciju skaits 15, izgudrojumi 1. Valsts prēmijas (1985 g.) un "Sējēja" prēmijas laureāts (1991.g.).

            Vilnis Epro, dz. 1930.g., Maģ.inž. LLA MF absolvents. Strādājis sovhozā "Lorupe" par galveno inženieri, LM Laukapgādē par galveno inženieri

un Latvijas Zemkopības ZP institūtā par laboratorijas vadītāju. Institūtā strādā no 1961.g. sākuma par MTP ekspluatācijas nodaļas vadītāju un pēc tam par Kartupeļu audzēšanas laboratorijas vadītāju no 1961. - 1988.g. Zinātniskais darbības virziens  - kartupeļu, augļu un ogu audzēšanas mehanizācija, jaunražoto mašīnu  tehniskās dokumentācijas saskaņošana. No 1998.g. strādā UZC par vadošo inženieri.

            Arnolds Šķēle, dz. 1931.g., prof. Dr.h.inž., LLA MF absolvents. Strādāja  LLA  Enerģētikas un Darba aizsardzības katedrās. LLMEZP institūtā strādāja no 1987.-1997.g. par Enerģētikas un automatizācijas nodaļas vadītāju, bet no 1998. - 2000.g. UZC - vadošais  pētnieks, konsultants. Zinātniskais darba virziens - elektroenerģijas izmantošana lauksaimniecībā un alternatīvi enerģijas avoti. Sistemātiski piedalījies un piedalās ar referātiem republikas un ārzemju zinātniskās konferencēs, semināros.

            Henriks Putāns, dz. 1935.g., Maģ.inž., absolvējis RPI Automatizācijas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Institūtā strādā no 1961.g. par inž. konstruktoru, no 1968.-1997.g. par Elektrifikācijas un automatizācijas nodaļas vadītāju, Enerģētikas un automatizācijas nodaļas vadītāja vietnieku un vec. zin. līdzstrādnieku. No 1998.-2000.g. - vadošais inženieris UZC. Zinātniskais darba virziens- elektroenerģijas izmantošana lopkopības fermās, procesu automatizācija un mēraparatūras izstrāde.  Publikāciju skaits 70, izgudrojumi 4.

            Haralds Kurzemnieks, dz. 1938.g., Mag.inž., RPI Mehānikas un mašīnbūves fakultātes absolvents. No sākuma EMD tehnologs, meistars un no 1965.-1967.g. direktors. No 1967.-1997.g. LLMEZP institūtā konstruktoru nodaļas vadītājs. No 1998.g. UZC vadošais inženieris. Viņa darbības laikā     (viņa vadībā un ar tiešo piedalīšanos konstruktoru darbā) izstrādātas vairāk kā 100 dažādas mašīnas un iekārtas, kā arī pilnveidotas konstrukcijas daudzām  sērijražotām mašīnām. Publikāciju skaits 8, izgudrojumi 2.

            Juris Morītis,  dz. 1932.g., Maģ.inž., LLA  MF absolvents, strādājis Baltijas MIS par inženieri, direktoru, sovhozā "Viļkene" galveno inženieri. Institūtā sāka strādāt no 1973.g. par  zin. līdzstrādnieku Laukkopības nodaļā, bet no 1988.-1995.g. par Informācijas un propogandas nodaļas vadītāju. Zinātniski-tehniskais darbības virziens - augsnes pamatapstrāde un institūta zinātnes sasniegumu propaganda, konferenču, semināru un izstādes organizēšana un apkalpošana. Valsts prēmijas laureāts (1985 g.) .

            Venta Smagara, dz. 1928.g., agr. LLA AF absolvente, strādāja Saldus raj. par agronomi. Institūtā pieņemta darbā 1966.g. Zinātniskās  informācijas un propagandas nodaļā par vadītāju, kur nostrādāja līdz 1987.g. Zinātniski - tehniskais darbības virziens - institūta darbu publicēšanas organizēšana, bibliotēkas komplektēšana, semināru, izstāžu darbu organizēšana.

            Institūtu laboratoriju, ražošanas un citu objektu, dzīvojamo sektoru saimniecisko apkalpošanu un remontu, kā arī materiālu sagādi daudzus gadus vadījuši institūta direktora vietnieki saimnieciskā darbā Pēteris Kingovskis (1967-1984) un Vladimirs Serebruškins (1984-1994).

            Grāmatvedības darbību ilggadīgi vadījusi galvenā grāmatvede Prima Lukina ( 1960-1988). Pēc P.Lukinas, no 1988.g. par LLMEZP institūta, ZRA"Stars" un "Agme" un UZC galveno grāmatvedi strādāja un strādā Maija Salna.

            Bez  tiešās  zinātniskās  darbības vairāki  institūta vadošie zinātnieki  (prof. A.Vilde, prof. E.Lāčgalvis, prof. A.Šķēle, Dr.inž. D.Viesturs, Dr.inž. J.Pankovs, Dr.inž. E.Matisāns, Dr.inž. A.Ilsters, Dr.inž. S.Ivanovs, Dr.inž. V.Ustinovs, Dr.inž. A.Cēsnieks, bijušie darbinieki Dr.inž. J.Kaņeps, T.Godmanis u.c.) piedalījušies un piedalās arī jauno kadru sagatavošanā, lasot lekcijas LLU un  tehnikuma studentiem un gatavojot mācību programmas un lekciju materiālus. Vairāki no šiem zinātniekiem saskaņā ar LLU(LLA) un citu institūtu Zinātnes padomes lēmumiem tika nozīmēti par oficiāliem oponentiem kandidāta un doktora grāda disertāciju aizstāvēšanā, bez tam institūta vadītāji - direktors E.Lāčgalvis daudzus gadus ar Lauksaimniecības ministrijas pavēli tika nozīmēts par LLA mehanizācijas fakultātes Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāju (23 gadus), bet direktora vietnieks J.Pankovs par Kandavas tehnikuma Valsts Kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāju (1985-1989) un laboratorijas vadītājs E.Matisāns par Maltas lauksaimniecības tehnikuma VKK priekšsēdētāju.

Saīsinājumu atšifrējumi

a.a.

Autoru apliecība

CNIIMESH

Centrālais Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūts (Minskā)

EMD

Eksperimentālā mašīnbūves darbnīca

IKH

Kartupeļu saimniecības institūts (Krievijā)

ks

Kolhozs

LLA

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

LLU

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LLMEZPI

Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūts

LLVZPI

Latvijas  Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts

LM

Lauksaimniecības ministrija

LT

Lauktehnika

LZZPI

Latvijas zemkopības  zinātniskās pētniecības institūts

MIS

Mašīnu izmēģinājumu stacija

MTP

Mašīnu tehniskais punkts

MMS

Meliorācijas mašīnu stacija

MTS

Mašīnu traktoru stacija

NATI

Zinātniskais autotraktoru institūts (Maskava)

NIPTIMESH

Nemelnzemes zonas mehanizācijas un elektrifikācijas projektēšanas-tehnoloģiskais  institūts (S.Pēterburga – Puškino)

PKTB

Projektēšanas konstruktoru tehnoloģiskais birojs

PMK

Pārvietojama mehanizēta kolonna

RTS

Remontu tehniskā stacija

RTU

Rīgas Tehniskā universitāte

SIS

Selekcijas izmēģinājumu stacija

Ss

Sovhozs

ST

Sovhoztehnikums

TF

Tehniskā fakultāte

VIESH

Vissavienības Lauksaimniecības elektrifikācijas institūts

VIK

Vissavienības  lopbarības institūts (Piemaskavā)

VIM

Vissavienības  Mehanizācijas  institūts (Maskavā)

VISHOM

Vissavienības Lauksaimniecības mašīnbūves  institūts (Maskavā)

VMPS

Valsts Mācību pētījumu saimniecība

UZC

Ulbrokas Zinātnes centrs

ZRA

Zinātniskā Ražošanas apvienība

zs

Zemnieku saimniecība